15.aprīļa laikrakstā „Dienas Bizness” publicēts raksts „Ārzemju blēži varēs izgaist” par izmaiņām attiecībā uz informācijas par uzņēmumu dalībnieku – fizisku personu dzīvesvietas adrešu publiskošanu, kas stājušās spēkā no 1.aprīļa.
Rakstā minēts, ka „negodīgus ārvalstu investorus atrast būs grūtāk, jo Latvijā uzņēmumu dalībnieku – fizisku personu adreses vairs nereģistrē un tās ir izslēgtas no visiem Uzņēmumu reģistra reģistriem. Ar 1.aprīli Uzņēmumu reģistrs (UR), pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu prasībām, no visiem reģistriem savā pārziņā izslēdza ziņas par personas dzīvesvietas adresi. Proti, uzņēmuma dalībniekiem – fiziskām personām – UR sasniedzamības adresi – nereģistrē, un šāda informācija nav pieejama ne UR atkalizmantotājiem, ne uzņēmējiem, ne valsts un pašvaldību iestādēm. Tas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotājus – uzņēmumu kapitāldaļu turētājus visi interesenti varētu atrast, ar pamatotu lūgumu vēršoties Iedzīvotāju reģistrā, tomēr problemātiska varētu būt tieši ārvalstu fizisku personu – uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku atrašana un informēšana, piemēram, kādas tiesvedības vai izmeklēšanas gadījumā. Tāpēc tiek pieļauts, ka šāda pārspīlēta personas datu aizsardzības prasības iedzīvināšana var vilkt līdzi sev dalībnieka – fiziskas personas nesasniedzamību, kas paver iespējas ārvalstu blēžiem, vienlaicīgi galvassāpes tiesībaizsardzības iestādēm”.
Saistībā ar rakstā pausto informāciju Tieslietu ministrija paskaidro, ka fizisko personu adrese, sākot ar šā gada 1.aprīli, netiek publiskota, bet tā ir pieejama valsts un pašvaldību institūcijām to funkciju veikšanai.
Tāpat šī informācija ir pieejama arī citiem pēc pamatota pieprasījuma (to rakstā norāda arī Uzņēmumu reģistra pārstāvis).
Izmaiņas neliegs tiesībsargājošām un drošības iestādēm saņemt informāciju, kas nepieciešama to funkciju veikšanai.
Nepieciešamo informāciju varēs pieprasīt no valsts informācijas sistēmām, tai skaitā Uzņēmumu reģistra, un līdz ar to tiks ierobežota personas datu negodprātīga izmantošana.