Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 12.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu pilsonības atjaunošanas lietā un nosūtīja lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Attiecībā uz prasījumu par atlīdzinājumu Augstākā tiesa pievienojās apgabaltiesas secinājumam, ka pieteikums šajā daļā ir atstājams bez izskatīšanas, līdz ar to spriedumu šajā daļā atstāja negrozītu.
Augstākā tiesa lietu rakstveida procesā izskatīja sakarā ar Iekšlietu ministrijas un pieteicējas kasācijas sūdzībām. Pieteicējas ieskatā, viņa Latvijas pilsonību ir zaudējusi vecāku izvēles dēļ, tādēļ pilsonība viņai ir atjaunojama. Augstākā tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā nepastāv Pilsonības likuma 25.panta pirmajā daļā paredzētie pilsonības atjaunošanas priekšnoteikumi. Atbilstoši minētajai likuma normai ir jākonstatē trīs priekšnoteikumi: pieteicēja ir bijusi Latvijas pilsone; pieteicējas vecāki ir izvēlējušies pieteicējai citas valsts pilsonību; kompetentajā Latvijas iestādē ir saņemts pieteicējas lūgums atjaunot Latvijas pilsonību.
Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja nekad nav bijusi Latvijas pilsone. Līdz ar to, pretēji pieteicējas teiktajam, nevar uzskatīt, ka viņa pilsonību ir zaudējusi. Izskatāmajā gadījumā nav arī konstatējami apstākļi, atbilstoši kuriem varētu teikt, ka pieteicējas vecākiem bijusi iespēja izvēlēties pieteicējai Latvijas pilsonību. Neviens no pieteicējas vecākiem nav bijis Latvijas Republikas pilsonis. Savukārt atbilstoši Pilsonības likuma 3.pantam vecāki varēja izvēlēties bērnam Latvijas vai kādas citas valsts pilsonību gadījumā, ja viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis.
Ņemot vērā minēto, Augstākā tiesa piekrita Iekšlietu ministrijas viedoklim, ka lietā nav pamata piemērot Pilsonības likuma 25.panta pirmo daļu.