"Latvijas simtgadei ir jākļūst par tiltu, kas saista valstiskuma pagātni, tagadni un nākotni. Lai ik brīdis Latvijas vēsturē mūs aizvien ciešāk vieno kopīgā apziņā un pārliecībā, ka Latvijas tautai nav augstākas vērtības par savu valsti." To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piektdien, 13.jūnijā, atklājot konferenci par gatavošanos mūsu valsts simtgadei.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka mūsu iedzīvotāji var justies priviliģēti sagaidīt savas valsts simtgadi brīvā un neatkarīgā valstī: "Latvijas simtgade, ko sagaidīsim kā krāšņas mūsu valsts dzimšanas dienas svinības, ietver šo mūsu valstiskuma simbolisko jēgu. Lai vērtības, kas liktas 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas pamatos un izsaka mūsu valsts un tautas pastāvēšanas būtību, ir vienmēr dzīvas, aktuālas un klātesošas."
Uzrunājot klātesošos, S.Āboltiņa akcentēja, ka savu valsti veidojam ik dienas un, domājot par tās nākotni, redzam Latviju attīstītu ekonomikā, arī kā plaukstošu valsti, kurā tauta dzīvo labklājībā. "Mēs redzam spēcīgas, kuplas un nodrošinātas ģimenes, izglītotus un konkurētspējīgus ļaudis, jaunas darbavietas un attīstītu uzņēmējdarbību. Mēs redzam ļaudis atgriežamies mūsu valstī, attīstāmies ar pašu darba un talantu palīdzību, mēs redzam Latvijas kā zaļas valsts priekšrocības un šo vērtību saglabāšanu nākamām paaudzēm," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Vienlaikus S.Āboltiņa atzina, ka tikai no mums pašiem atkarīgs, kādu Latviju nodosim savu bērnu un bērnubērnu - 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas mantinieku - rokās. "Mums vēl daudz darāms, lai mēs paši noticētu, ka neliela valsts var būt varena savos panākumos. Līdzīgi kā Čakste pārliecināja neticīgos laikabiedrus, ka Latvijas valsts ir iespējama, arī mums ik dienu jāstiprina pārliecība, ka nacionāla valsts ir vienīgais ietvars, kurā sekmīgi izmantot globalizācijas priekšrocības. Vienīgais ietvars, kurā nodrošināt mūsu tautas pastāvēšanu gadu simtos."
Citējot Satversmes sapulces un pirmā mūsu Valsts prezidenta Jāņa Čakstes teikto svinīgajā 1920.gada 18.novembra sēdē, S.Āboltiņa akcentēja, ka "Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā ir palikusi stipra caur Latvijas tautas vienprātību un plauks, un zels tālāk".
Atskatoties uz vēstures notikumiem, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka aizvadītajos deviņdesmit sešos gados vairākkārt pārbaudīta gan Latvijas valstiskuma ideja, gan tautas pārliecība un ticība tai. Turklāt ikkatrs šī pārbaudījuma brīdis sabiedrības apziņā vēl jo vairāk nostiprinājis apziņu - patiesi brīva ir tā tauta, kas pati lemj savu likteni.
"Mīlestība pret savu valsti, augsti mērķi, godaprāts un sava darba darīšana pēc labākās sirdsapziņas ir galvenais, ko katrs varam dāvināt savai valstij, lai līdzīgi kā mūsu valsts simtgadei par godu Latvijas likteņdārzā stādītā ozolu godasardze, mēs ik gadu pieņemtos spēkā un varenībā, aizvien ieaugtu un paaudzēs atdzimtu zemē un valstī, kas ikkatram no mums un visiem kopā ir viena vienīgā," runas noslēgumā teica Saeimas priekšsēdētāja, novēlot diskusijas dalībniekiem radošas diskusijas.
Konferencē "Latvijai - 100" šodien Saeimas namā galvenie diskusiju temati - Latvijas simtgades svinību organizēšanas principi, mērķi un uzdevumi, organizācijas struktūra, nepieciešamā infrastruktūra un finansējums.
Diskusijā ar prezentācijām uzstājas kultūras ministre Dace Melbārde, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, kā arī "Estonia 100" un 2018.gadā gaidāmās Igaunijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē starptautiskās programmas vadītājs Jorma Sarvs (Jorma Sarv). Savukārt paralēlajās paneļdiskusijās piedalās Saeimas Prezidija pārstāvji, parlamenta nozaru komisiju vadītāji un deputāti, kā arī mācībspēki un citi eksperti.
Pasākumu organizē Saeima sadarbībā ar Kultūras ministriju.
Pasākuma norise tiek translēta tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv, www.lsm.lv un www.delfi.lv.
