Šā gada jūnija sākumā Luksemburgā notika Grieķijas prezidentūras pēdējā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme. Tās darba kārtībā tika iekļauti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp datu aizsardzības reforma, regula par maksātnespējas procedūrām un jautājums par Eiropas Prokuratūras izveidi.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs R.Kronbergs: „Esmu gandarīts ar paveikto Grieķijas prezidentūras laikā, jo tika sasniegti vairāki tās mērķi. Tūlīt sāksies Itālijas prezidentūra ES Padomē, kuru ar nākamā gada 1.janvāri pārņems Latvija. Tāpēc šobrīd Tieslietu ministrija aktīvi seko līdzi visām aktualitātēm, kas saistītas ar tādām būtiskām jomām kā datu aizsardzība un maksātnespējas procedūras, kā arī Eiropas Prokuratūras izveide un Eurojust reforma. Šobrīd uzsākts pamatīgs darbs pie šiem jautājumiem, kuri, visdrīzākais, tiks lemti un skatīti arī mūsu prezidentūras laikā. Uzskatu, ka liels atbalsts notikušajā sanāksmē, kā arī sagatavošanas procesā tika saņemts no tieslietu ministres Baibas Brokas, kas stingri un pārliecinoši pārstāvēja Latvijas viedokli, aizstāvot un argumentējot mūsu valsts pozīciju.”
Viena no ES darba kārtības aktualitātēm būs šobrīd plaši diskutētā Eiropas Prokuratūras izveide, kad vienlaikus tiek īstenota arī Eurojust reforma, jo ir plānots minēto prokuratūru veidot uz Eurojust bāzes. Ņemot vērā šī tēmas nozīmīgumu, pēc B.Brokas un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera uzaicinājuma vizītē Latvijā ieradīsies Eurojust prezidente Mišela Koninska (Michele Coninsx).
Tieslietu ministrija atbalsta Eiropas Prokuratūras izveidi, kas balstītos uz Eurojust loģistikas un pieredzes bāzes. Tāpēc ir svarīgi uzsvērt Līgumā par Eiropas Savienības darbību jau nostiprināto, proti, ka Eiropas Prokuratūra būtu jāveido uz Eurojust bāzes, tuklāt kā risinājumu lēmumu pieņemšanai šajā iestādē izmantojot koleģialitātes principu, kas darbojas Eurojust. Šāds risinājums ietaupīs gan finanšu, gan cilvēkresursus, jo Eiropas Prokuratūras darbība lielā mērā tiktu nodrošināta ar jau esošajiem resursiem, kas pieejami Eurojust.
Eirojust tika nodibināts 2002.gadā, lai pastiprinātu cīņu pret smago un organizēto noziedzību ES. Šobrīd Eirojust veido 28 ES dalībvalstu deleģētie pārstāvji, veicinot ES dalībvalstu kompetento tiesu varas iestāžu sadarbību, izmeklējot un izvirzot apsūdzības lietās par smagiem pārrobežu un organizētās noziedzības gadījumiem, piemēram, terorismu, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību, krāpšanu un noziedzīgā ceļā iegūtas naudas legalizāciju.
Eirojust ir pilnvaras lūgt dalībvalstu kompetentās iestādes izmeklēt konkrētus nodarījumus un ierosināt konkrētas lietas, atzīt, ka viena dalībvalsts atrodas konkrētā nodarījuma izmeklēšanai vai apsūdzības izvirzīšanai izdevīgākā pozīcijā nekā cita valsts, koordinēt kompetento iestāžu darbu, izveidot apvienoto izmeklēšanas grupu, kā arī sniegt Eirojust uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.
