Otrdien, 12.augustā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu „Repatriācijas likums”, kas izstrādāts ar mērķi paplašināt personu loku, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.
Līdz šim spēkā esošais Repatriācijas likums akcentē, ka latvieši var kļūt par minoritāti, un lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši citu tautu uzbrukuma, genocīda, Otrā pasaules kara dēļ un aicina uz tautas atkalapvienošanos etniskajā dzimtenē.
Pašreiz Latvijā ir mainījusies situācija, un no atjaunotās neatkarīgās valsts dažādu iemeslu dēļ izbraukuši ļoti daudz Latvijas pilsoņu. Līdz ar to tiek mainīts personu loks, kuras ar šā likuma starpniecību tiek aicinātas atgriezties Latvijā.
Likumprojekts paplašina personu loku, kuriem ir iespējams pieprasīt repatrianta statusu un saņemt materiālu palīdzību. Likumprojekta mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Likumprojekts ir izstrādāts, lai repatriantam un viņa ģimenes locekļiem pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā palīdzētu adaptēties.
Ministru kabinetā apstiprinātā Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.-2016.gadam 8.rīcības virzienā norādīts, ka repatrianta statuss būtu piešķirams un līdz ar to arī materiālā palīdzība sniedzama vēl tiem repatriantiem, kuri izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija, ārzemēs nodzīvojot vairāk nekā desmit gadu. Līdz ar to šāda norma tika iekļauta Ministru kabineta atbalstītajā likumprojektā.
Salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo likumu, ir paredzētas izmaiņas – izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs). Nosakot tikai divas paaudzes, tika ierobežota gados jaunu latviešu, lībiešu (līvu) izcelsmes cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā.
Likumprojektā noteikta repatrianta definīcija, repatrianta statusa pieprasīšanas, piešķiršanas un atņemšanas kārtība, materiālās palīdzības atmaksa, ja repatrianti saņēmuši palīdzību, bet viņiem repatrianta statuss tiek atņemts vai aizbrauc uz dzīvi uz citu valsti.
Tāpat likumprojektā noteikts, kas šā likuma izpratnē ir repatrianta ģimenes loceklis un kādu valsts sniegto palīdzību repatriants un viņa ģimenes locekļi būs tiesīgi saņemt, veikti precizējumi repatrianta ģimenes locekļu uzskaitījumā un izmaiņas materiālās palīdzības veidos un apjomos. Likumprojekts paredz saglabāt pašreizējo kārtību attiecībā uz pašvaldību sniegto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Likumprojekta „Repatriācijas likums” anotācija.