Līdzšinējais normatīvais regulējums speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanai nav pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, taču atsevišķi jautājumi ir uzlabojami, secinājusi Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sasauktā darba grupa, izpildot augustā izdoto Ministru kabineta (MK) uzdevumu un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas rezolūciju.
Ņemot vērā izskanējušās bažas par Latvijas normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā “Ternovskis pret Latviju”, drošības iestādes izvērtēja, vai pastāv kādi būtiski trūkumi esošajā normatīvajā regulējumā un secināja, ka tādu nav. Tajā pašā laikā tika secināts, ka speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem pārbaudes procedūras atsevišķi jautājumi ir uzlabojami. Piemēram, izvērtēt personai informatīvajā atteikuma vēstulē pausto atteikuma pieejai valsts noslēpumam iemeslu uzskaitījumu, vienlaikus ievērojot likuma „Par valsts noslēpumu” noteiktās aizsargājamās informācijas apjomu.
Līdz ar to Valsts noslēpuma aizsardzības konsultatīvajai darba grupai ir jāizvērtē, vai ir iespējams personai informatīvajā atteikuma vēstulē sniegt paplašinātu informāciju, kas nebūtu klasificēta un būtu pieejama pašai personai. Tādejādi Valsts noslēpuma aizsardzības konsultatīvā darba grupa pārskatīs klasificēto MK apstiprināto instrukciju un iesniegs priekšlikumus normatīvā regulējuma aktualizācijai.
Izvērtējot Ministru prezidentes priekšlikumu veikt pirmspārbaudi pirms personas iecelšanas MK locekļa amatā, tika atbalstīts priekšlikums uzdot Valsts noslēpuma aizsardzības konsultatīvajai darba grupai izvērtēt procesuālos jautājumus attiecībā uz vēlētu un Saeimas ieceltu amatpersonu iepriekšējo pārbaužu jautājumiem un iesniegt priekšlikumus MK. Tomēr, ja arī šāda pirmspārbaude tiks veikta pirms apstiprināšanas amatā, tai nepiemitīs galīgā noregulējuma raksturs, proti, tālākas pārbaudes rezultāts varētu atšķirties no pirmspārbaudes rezultāta.
Ministru prezidente L.Straujuma atzinīgi vērtē drošības dienestu sagatavotos secinājumus. „Lai arī darba grupa nav atradusi pretrunas starp likumā paredzēto pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas procedūru un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, tomēr, ņemot vērā, ka speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem pārbaudes procedūras atsevišķi jautājumi ir uzlabojami, sagaidu, ka atbildīgā darba grupa sagatavos priekšlikumus attiecīgajiem uzlabojumiem, kā arī sniegs jau konkrētus priekšlikumus grozījumiem tiesiskajā regulējumā, lai realizētu pirmspārbaudi personām, kas tiks izvirzītas par ministriem nākamajā valdībā. Situācija, kad vairāki ministri nevar kvalitatīvi piedalīties valdības darbā, jo viņiem nav attiecīgās pielaides, ir nepieļaujama,” uzsvēra Ministru prezidente.
