Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 2.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz Latvijā ieviest notiesāto elektronisko uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam.
Likumu grozījumi paredz reformēt nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas sistēmu un radīt iespējas notiesātajiem ar zemu un vidēju risku sabiedrībai, ja viņš sasniedzis noteiktus resocializācijas rezultātus, tikt atbrīvotam no ieslodzījuma vietas. Notiesātais daļu no soda izcietīs ieslodzījuma vietā, bet daļu soda – stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskā uzraudzības sistēma.
„Šī reforma palīdzēs samazināt notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās un tādējādi arī izmaksas notiesāto uzturēšanai. Ir virkne valstu, kur šī sistēma veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Ārvalstu pieredzi pielāgojot mūsu situācijai, šī ir iespēja gan ietaupīt līdzekļus, gan veicināt notiesāto personu integrāciju sabiedrībā. Jāuzsver, ka pirmstermiņa atbrīvošana arī turpmāk nenotiks automātiski, bet rūpīgi izvērtējot katra ieslodzītā panākumus resocializācijas jomā,” uzsver Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
„Elektronisko aproču ieviešana mūsu valstī notiek ciešā sadarbībā ar ekspertiem no Igaunijas, kur šādu uzraudzību piemēro jau kopš 2007.gada un tā uzskatāma par veiksmīgu piemēru. Kоmisijas deputāti jau šajā pavasarī izbraukuma sēdē Valkā iepazinās ar notiesāto elektroniskās uzraudzības ieviešanas gaitu un aprīkojumu, kā arī ar mūsu kaimiņvalsts ekspertiem pārrunāja šādas uzraudzības praktiskos aspektus,” informē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Saskaņā ar likumprojektos noteikto par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu un elektroniskās uzraudzības noteikšanu lems tiesa, bet šī kontroles līdzekļa saturu noteiks Valsts probācijas dienests (VPD). Tādējādi būtiski paplašināsies VPD pilnvaras un pienākumi.
Tādējādi nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā pienākumus notiesātajam turpmāk noteiks nevis tiesa, bet gan Probācijas dienests, kura darbiniekiem ir plašāka informācija par notiesāto, viņa emocionālo veselību un uzvedības paradumiem. Kā iespējamie nosacīti notiesātā pienākumi likumā minēti, piemēram, atrašanās dzīvesvietā noteiktā laikā, noteiktu vietu neapmeklēšana, un ārstēšanās no atkarībām.
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir proporcionāli liels notiesāto skaits, kas izcieš visu piespriesto brīvības atņemšanas sodu un netiek nosacīti pirms termiņa atbrīvoti. 2012.gadā nosacīti pirms termiņa tika atbrīvoti tikai 14 procenti ieslodzīto, kas saistīts ar to, ka lielākā daļa no ieslodzītajiem sodīti par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Turklāt likums nosaka samērā striktu sistēmu, kā notiesātie var tikt atbrīvoti pirms termiņa, liecina Tieslietu ministrijas sniegtā informācija.
Likumprojektu paketi elektroniskās uzraudzības ieviešanai veido grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Valsts probācijas dienesta likumā, Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
