Saeima ceturtdien, 11.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ieviešot izmaiņas prasījuma nodrošinājuma regulējumā. Izmaiņas deputāti rosinājuši, lai novērstu gan reiderisma gadījumus, gan arī apdraudējumu vārda brīvībai, kas iespējami, atsevišķām tiesām negodprātīgi piemērojot Civilprocesa likumā iekļauto prasījuma nodrošinājuma regulējumu, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
„Šis lēmums nenāk viegli, jo esam spiesti likumu papildināt ar ābeces patiesībām, kas juristiem būtu jāapgūst pirmajā kursā. Taču esam patiesi noraizējušies par uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas gadījumiem, kā arī tiesu lēmumiem, kas faktiski paralizē uzņēmumu darbu. Nevaram ietekmēt tiesu lēmumus, taču darīsim visu, lai samazinātu iespējas negodprātīgai likumu interpretācijai,” norāda komisijas vadītāja.
Reaģējot uz likuma garam neatbilstošu Civilprocesa likuma normu interpretāciju atsevišķās tiesās, pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas likumā vēlreiz nostiprināti tiesas spriešanas pamatprincipi situācijās, kad tiesa vai tiesnesis lemj par prasības nodrošināšanu civilprocesā, piemēram, atbildētāja bankas kontu apķīlāšanu, informē I.Čepāne.
Likumā uzsvērts, ka šādās lietās jāvērtē prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, kā arī samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm. Savukārt, lemjot par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesai jāizvērtē atbildētāja iesniegtie pierādījumi un pamatojums.
Tāpat atbildētāja naudas līdzekļu apķīlāšana nebūs pieļaujama prasībās par goda un cieņas aizskaršanu. Likuma tvērums būs plašāks – maksājumu apķīlāšana nebūs iespējama prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata.