17. septembrī notika Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) sēde, kurā tika apspriesti jautājumi saistīti ar jauna SKP nolikuma izstrādi, jo iepriekšējais SKP nolikums ir zaudējis spēku.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks īsumā informēja par KNAB 2014. gada pirmā pusgada darbības rezultātiem, pieminot arī pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par KNAB darbības un pārraudzības maiņu. KNAB priekšnieks atkārtoti uzsvēra, ka esošais KNAB pārraudzības modelis Latvijas situācijai ir optimāls un piemērots, jo ļauj kompleksi vērsties pret korupciju ar korupcijas novēršanas un apkarošanas metodēm.
SKP locekļi norādīja, ka jautājums par KNAB padotību Iekšlietu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai jau ticis analizēts KNAB izveides pirmsākumos. Šā brīža institucionālais risinājums tika atzīts par labāko.
Galvenie diskusijas jautājumi bija par padomes darba organizāciju. Cita starpā diskutējot, vai KNAB priekšniekam ir jābūt padomes priekšsēdētājam? Daļa sēdes dalībnieku atbalstīja ideju, ka padomes locekļi, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu no padomes locekļu vidus uz visu padomes pilnvaru laiku (uz trim gadiem) ievēlē padomes priekšsēdētāju, taču izskanēja arī viedoklis, ka padomi jāvada KNAB priekšniekam.
Tika pārrunāti jautājumi arī par jaunu padomes locekļu uzņemšanas kārtību, kā arī atteikumus uzņemt jaunus dalībniekus, un par citiem ar padomes darbu saistītiem organizatoriskiem jautājumiem.
Nākamā SKP sēde plānota šī gada 2. oktobrī. Tajā tiks prezentēti Valsts Kancelejas direktores vadītās darba grupas izstrādātie grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.
KNAB SKP izveidota 2004.gadā ar mērķi nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā.
