Nav pieļaujamas interešu konflikta situācijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) amatpersonu darbībā, uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, kuri ceturtdien, 18.septembrī, vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Ar komisijas sagatavotajiem likuma grozījumiem paredzēts paplašināt to amatpersonu loku, uz kuriem attiecas komercdarbības ierobežojumi, tajā ietverot arī NEPLP locekļus. Šādi grozījumi izstrādāti pēc mediju nozares organizāciju iniciatīvas. Lai gan likums „Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredz amatu savienošanas ierobežojumus NEPLP locekļiem, tomēr komercdarbības ierobežojumi līdz šim attiecināti vienīgi uz citu līdzvērtīgu valsts institūciju amatpersonām. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums vienīgi paredz, ka NEPLP loceklis nedrīkst būt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īpašnieks, bet neliedz viņam saņemt pasūtījumus no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
„Šie likuma grozījumi palīdzētu novērst iespējamos konfliktus nozares un NEPLP starpā: ir dīvaini, ka regulatora amatpersonas var gūt materiālo labumu, piemēram, saņemot pasūtījumus un samaksu no pašu uzraugāmajiem medijiem. Šādas situācijas jānovērš. Būtiski, ka padome arī pieņem lēmumus par sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanu gan sabiedriskajiem medijiem, gan komercatkarīgajiem medijiem,” skaidro komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Vienlaikus grozījumi paredz pārejas periodu, lai noteiktu, ka šie ierobežojumi neattiecas uz darījumiem, kas noslēgti līdz šī gada 31.decembrim.
Ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā plānots mainīt NEPLP locekļu darba laika uzskaites kārtību no mēneša algas likmes uz stundas likmi. Pašlaik var rasties situācijas, kad NEPLP amatpersonas veic ar padomes darbu nesaistītu radošo vai izglītojošo darbu pamatdarba laikā un saņemt pilnu mēneša atalgojumu padomē. Likumprojekts neliedz padomes locekļiem veikt radošo vai izglītojošo darbu, bet par attiecīgi kavētajām darba laika stundām tiks samazināts atalgojums padomē. Padomes locekļi var strādāt attālināti, doties komandējumos, piedalīties sarunās ar nozares pārstāvjiem arī ārpus biroja, bet - nodrošinot pārskatāmu un ticamu darba laika uzskaiti.
Plānots, ka likumu grozījumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.
