Saeima ceturtdien, 2.oktobrī, pauda konceptuālu atbalstu Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektam, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību.
Spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir mantots vēl no padomju laikiem - tas ir spēkā kopš 1985.gada un piedzīvojis vairāk nekā 150 grozījumus. Lielākā daļa no šobrīd administratīvo pārkāpumu sistēmā identificētajām problēmām saistāmas ar neskaidru un neefektīvu normatīvo regulējumu. Reforma paredz ieviest skaidru, ātru un efektīvu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu.
Jaunā pieeja paredz atteikties no naudas soda uzlikšanas par formāliem un nenozīmīgiem pārkāpumiem, uzliekot personai pienākumu novērst neatbilstību likumam. Savukārt naudas sodus plānots piemērot gadījumos, kad ir nodarīts neatgriezenisks kaitējums.
Likumprojekta autori Tieslietu ministrijā uzsver, ka jaunais regulējums būs vieglāk uztverams un iedzīvotājiem būs skaidrākas viņu tiesības un pienākumi.
Jaunais procesuālais regulējums paredzēs iespēju efektīvi vērsties pret tām personām, kuras rupji pārkāpj likumu, kavē procesu un izvairās no soda. Savukārt tie, kas atzīst savu vainu un piekrīt soda piemērošanai, varēs slēgt uz izlīguma pamata balstītu vienošanos par soda izpildi.
Jaunajā likumā paredzēts definēt administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procedūru, savukārt konkrētus pārkāpumu sastāvus un sodu apmērus plānots iekļaut nozares speciālajos likumos. Tādējādi līdztekus būs nepieciešams veikt arī virkni grozījumu nozaru likumos, lai iestrādātu tajos normas, kas patlaban iekļautas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Paredzēts arī atteikties no tāda soda veida kā administratīvais arests, ņemot vērā šādas sankcijas krimināltiesisko raksturu un no pašreizējām sistēmas pretrunām izrietošās tiesvedības Satversmes tiesā.
Likumprojekts arī paredz uzlabot naudas sodu piespiedu izpildes procesu, jo patlaban liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek izpildīti un nesamaksāto sodu apmērs sasniedz vairākus desmitus miljonu eiro.
Kā viens no risinājumiem sodu efektīvākai iekasēšanai būs liegums sodu nemaksātājiem saņemt konkrētus pakalpojumus. Piemēram, jau patlaban personas, kas nav samaksājušas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē, nevar veikt transportlīdzeklim tehnisko apskati.