Lai nodrošinātu sabiedrības intereses saņemt vispusīgu informāciju, stiprinātu Latvijas mediju telpu un Latvijas valsts piederību Eiropas Savienības (ES) mediju telpai, Saeima ceturtdien, 12.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Grozījumi paredz nodrošināt iespēju mājsaimniecībām, kuras izmanto televīzijas programmu retranslācijas pakalpojumus, saņemt tā saucamajā minimālajā pakalpojumu grozā jeb pamatpakā vēl četras televīzijas programmas.
Lai televīzijas kanālu piedāvājumā stiprinātu valsts valodu un ES ražotā satura pieejamību, obligāti izplatāmo programmu loku plānots paplašināt ar vēl četrām programmām ― televīzijas programmu, kurā galvenokārt tiek ietverti analītiskie un informatīvie raidījumi, programmu, kuras raidījumu valoda vismaz 50 procentu apmērā no kopējā raidlaika ir valsts valoda, programmu, kurā galvenokārt ir populārzinātniskie raidījumi, kā arī programmu, kurā galvenokārt ir raidījumi bērnu un jauniešu auditorijai.
Tāpat plānots noteikt, ka retranslējamo programmu loks attieksies ne tikai uz kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, bet arī uz citām izplatīšanas platformām, tai skaitā satelīttelevīziju.
Savukārt, lai nodrošinātu vienlīdzīgus reklāmas tirgus apstākļus elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri paši veido savas televīzijas programmas, un tiem, kuri tās retranslē, grozījumi paredz, ka turpmāk programmu satura veidošanas noteikumi attieksies arī uz tām retranslētajām programmām, kurās ievietots Latvijas tirgum paredzēts audiovizuāls komerciāls paziņojums.
Pašreiz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri veido savas programmas, rodas papildu finansiālie izdevumi, salīdzinot ar tiem, kuri programmas tikai retranslē, jo uz tiem neattiecas virkne šī likuma noteikumu par programmu satura veidošanu, tostarp par Eiropas audiovizuālo darbu iekļaušanu, audiovizuālu komerciālo paziņojumu veidošanu un valodas lietošanas ierobežojumu.
Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.