Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 26.novembrī, vienojās turpināt strādāt ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, kā arī noteiktu jaunus pienākumus dzīvokļu īpašniekiem un tiesības dzīvokļu īpašnieku kopībai.
Ar grozījumiem plānots papildināt dzīvokļa īpašnieka pienākumus – veidot ilgtermiņa uzkrājumus dzīvojamās mājas uzturēšanai, lemt par atsevišķā īpašuma lietošanas noteikumiem, kā arī dzīvokļa atsavināšanas gadījumā informēt īpašuma ieguvēju par neizpildītajām saistībām.
Tāpat likumprojekts paredz pienākumu īpašniekam, kurš dzīvokli iegādājies izsolē, par dzīvokļa pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, norēķināties ar dienu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu. Ar šādu risinājumu plānots novērst gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks.
Paredzēts arī, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem būs nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu un jaunajam īpašniekam jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošs dokuments dzīvojamās mājas pārvaldniekam mājas lietas kārtošanai.
Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi arī paredz – lai atsevišķu mājas dzīvokli varētu atslēgt no kopējās inženierkomunikācijas sistēmas, būs nepieciešams, lai par to nobalso vairāk nekā puse no visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem. Ar šādu regulējumu plānots aizsargāt pārējos mājas iedzīvotājus no iespējamiem zaudējumiem un kaitējuma, ja kāda dzīvokļa īpašnieks vēlas atslēgt savu dzīvokli, piemēram, no centralizētās siltumapgādes sistēmas.
