JAUNUMI

14. Janvāris 2015   •   09:06

Paredzēs atbildību par iesaistīšanos ārvalstī notiekošā bruņotā konfliktā, tā finansēšanu un atbalstīšanu
6 komentāri

13.janvārī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi Krimināllikumā, lai novērstu Latvijas valstspiederīgo prettiesisku iesaistīšanos ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, ierobežotu tā finansēšanu un atbalstu personām, kas piedalās šādā konfliktā.

Tieslietu ministrija uzsver, ka brīvprātīgo došanās karot uz valstīm vai reģioniem, kur norisinās karadarbība vai tai pielīdzināmi bruņoti konflikti, kļuvusi par vienu no pēdējā laika aktualitātēm starptautiskās drošības jomā visā pasaulē. Valstis, kuras ievēro apņemšanos neizmantot karu kā konfliktu risināšanas līdzekli, ir ieinteresētas nepieļaut savu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs, pamatojot kontroles nepieciešamību ar ievērojamiem valsts un sabiedrības drošības apdraudējumiem, kas rodas pēc personu atgriešanās valstī.

Latvijā tiesiskais regulējums šobrīd neparedz tiešu liegumu Latvijas valstspiederīgajiem iesaistīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, netiek regulēta algotņu darbība, kā arī nav noteikts aizliegums vervēt personas un tās apmācīt nosūtīšanai dalībai ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā, ja vien nodarījumā nav saskatāmas cilvēku tirdzniecības vai terorisma pazīmes.

Atbilstoši valdības nolemtajam Krimināllikums tiks papildināts ar trim jauniem pantiem, paredzot saukt pie kriminālatbildības jebkuru Latvijas valstspiederīgo par:

  • aktīvu piedalīšanos ārvalstī notiekošā bruņotā konfliktā;
  • jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu ārvalstī notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei;
  • personas iesaistīšanu un tās finansēšanu, lai persona prettiesiski piedalītos bruņotā konfliktā.

Likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi Tieslietu ministrijas izveidotā pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa, kurā piedalījās eksperti no Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, tiesām, Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas, Valsts policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Latvijas Universitātes.

Ar likumprojektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mja
14. Janvāris 2015   •   12:00
0
ATBILDĒT
Jautājums ir tāds, vai attiecīgās bruņotā konflikta puses darbība ir tiesiska starptautisko tiesību skatījumā. Ja nav, tad piemērojami citi KL panti, ja tiesiska - tad nevar KL aizliegt piedalīties tiesiskā pasākumā.
anonīms > Mja
14. Janvāris 2015   •   13:04
2
ATBILDĒT
Vai pirmais pasaules karš bija tiesisks ? Kuras puses dalība pirmajā paasules karā bija prettiesiska ? Vai otrais pasaules karš bija tiesisks ? Kuras puses dalība šajā karā bija prettiesiska ? Oficilālā versija - karu uzsāka Hitlers 1939. gada 1. sepetmbrī, uzbrūkot Polijai. Vai latviešu leģionāru piedalīšanās otrajā pasaules karā Hitlera pusē tad bija tiesiska ? Kura puse Lielbritānijas - Argentīnas karā par Folklendu salām rīkojās prettiesiski ? Vai ASV iebrukums Afganistānā bija tiesisks ? Vai Serbijas bombardēšana, ko veica ASV un NATO, bija tiesiska ? Vai Sīrijas bombardēšana, ko pašreiz veic ASV un koolīcija,, ir tiesiska ?
Baraks Osama
14. Janvāris 2015   •   10:23
0
ATBILDĒT
Atverot projektu, redzams, ka relīzes autori noslinkojuši un nav uzrakstījuši, ka atbildība būs par atbalstu tai karojošajai pusei, kas vēršas pret neatkarību, teritoriālo nedalāmību un citām jaukām un burvīgām miermīlīgas valsts pazīmēm.
anonīms > Baraks Osama
14. Janvāris 2015   •   10:53
1
ATBILDĒT
Šādi panti KL var kļūt par tīri politisku citādi domājošo vajāšanas instrumentu. Kurš tad būs tas, kuram būs lielākas tiesības par dievu lemt, kura karojošā puse ir tā miemīlīgā un pūkainā, bet kura sliktā. Es varbūt uzskatu, ka Ukrainas konfliktā sliktā puse, kura pārkāpj starptautiskās kara vešanas tiesības un ciniski spīdzina un slepkavo citādi domājošos ir Kijevas pašreizējā oficiālā valdība. Un vēl sarežģītāks šīs jautājums kļus, ja karos, piemēram Ķīna ar Indiju par Himalaju kalnu rajonu piederību, vai karos Lielbritānija ar Argentīnu par Malvina salu piederību, vai Lielbritānija ar Spāniju par Gibraltāra piederību.
anonīms
14. Janvāris 2015   •   10:09
0
ATBILDĒT
KL vajadzētu visiem līdzekļiem izvairīties no politiskiem pantiem un iespējas vajāt citādi domājošos par viņu politsko pārliecību. Kas ir likumprojekta izpratnē bruņots konflikts ? Ukrainā oficiāli kara nav, esot tikai pretterorisma operācija. Vai cīnīties pret teroristiem citā valstī nedrīkst ? Un kā ar juridisko personu un valsts iesaistīšanos bruņotā konfliktā citā valstī ? Latvija taču oficiāli palīdz vienai no Ukrainā karojošām pusēm ? Un kā ar NATO 5. pantu ? Doties palīgā NATO valstij nedrīkst ?
Jurka
14. Janvāris 2015   •   09:19
0
ATBILDĒT
Tātad Latvijas iedzīvotāji nevarēs palīdzēt arī "gaišajiem spēkiem"? Piemēram, naudas, lietu sūtīšanu ( šajā gadījumā) Ukrainas armijai?
jaunumi
26. Jūnijs   •   09:46
Senāts uzdod Eiropas Savienības Tiesai jautājumus par izslēgšanas termiņiem un uzticamības izvērtēšanu publiskajā iepirkumā
2 komentāri
26. Jūnijs   •   09:45
Senāts uzdod no jauna izskatīt civillietas par bijušā pašvaldības izpilddirektora disciplinārsodu un atstādināšanu
1 komentāri
25. Jūnijs   •   07:31
Notiks jau sestā Rīgas Juridiskās augstskolas starptautisko un Eiropas tiesību Vasaras skola
1 komentāri
25. Jūnijs   •   07:07
Senāts atstāj negrozītu spriedumu sporta aģentūras un basketbolista strīdā par atlīdzības piedziņu
1 komentāri
19. Jūnijs   •   07:59
Senāts apstiprina apgabaltiesas konstatēto – iekaramie griesti nav uzskatāmi par būves daļu
1 komentāri
AUTORU KATALOGS