2015.gada 16.janvārī Satversmes tiesas 1.kolēģija ierosināja lietu „Par 2014.gada 25.septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2.panta un 2014.gada 30.oktobra likuma „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 106.panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētās normas
Ar 2014.gada 25.septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2.pantu Maksātnespējas likuma 9.panta pirmā daļa papildināta ar otro teikumu šādā redakcijā: „Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.”
Atbilstoši Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 34.punktam minētais grozījums stāsies spēkā 2015.gada 1.martā.
Savukārt 2014.gada 30.oktobra likums „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” paredz papildināt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar jaunu 26.punktu „maksātnespējas administrators”. Likums paredz, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2015.gada 1.jūlijā.
Augstāka juridiskā spēka norma
Satversmes 1.pants: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”
Satversmes 106.panta pirmais teikums: „Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Ulda Bērziņa, Lindas Sniegas-Svilānes un Santas Strodes pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss viņiem kā maksātnespējas procesa administratoriem liedz apvienot šo nodarbošanos ar viņu profesionālo darbību citās jomās (nodokļu konsultācijas, darbība komercsabiedrību valdēs u.c.), tādējādi ierobežojot Pieteikuma iesniedzēju tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, kas noteiktas Satversmes 106.panta pirmajā teikumā.
Apstrīdētās normas pārkāpjot arī Satversmes 1.pantu, kas ietver tiesiskās paļāvības principu, jo Pieteikuma iesniedzējiem esot radusies tiesiskā paļāvība uz normatīvā regulējuma nemainību, proti, ka viņi varēs apvienot savu profesionālo darbību citās jomās un maksātnespējas procesa administratoru nodarbošanos. Tāpat arī likumdevējs neesot paredzējis pietiekami ilgu pārejas periodu un saprātīgu apstrīdēto normu īstenošanas mehānismu.
Tiesas procedūra
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2015.gada 16.martam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2015.gada 16.jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
