Šodien, 24.februārī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nostiprinās elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī noteiks elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisi. Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Tāpat tas palīdzēs izskaust tā saucamo izsoļu reiderismu.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka, pateicoties jaunajai izsoļu norises kārtībai, tiks izslēgta iespējamība, ka negodprātīgie izsoles dalībnieki varētu iepriekš ietekmēt citu dalībnieku rīcību vai savstarpēji saskaņot savu rīcību izsoles norises laikā. „Elektronisko izsoļu modeļa ieviešanas rezultātā ieguvēji būs gan kreditori un parādnieki, gan valsts kopumā. Zaudētāji šajā procesā var būt tikai negodprātīgie izsoļu dalībnieki,” atzīst tieslietu ministrs.
Šobrīd gan zvērinātu tiesu izpildītāju, gan maksātnespējas procesa administratoru rīkotajās izsolēs visā Latvijā nereti piedalās tādi izsoles dalībnieki, kuri ar dažādiem līdzekļiem ietekmē citus izsoles dalībniekus ar mērķi samazināt izsoles cenu, tādējādi kavējot konkurenci izsoles dalībnieku vidū un izsoli kā mantas pārdošanas veidu padarot neefektīvu. Līdz ar ko samazinās godprātīgo izsoles dalībnieku skaits, izsolāmie objekti tiek nosolīti par mazāku summu, nekā tas objektīvi būtu bijis iespējams vai tieši pretēji – tiek nosolīta neadekvāti augsta summa bez nolūka to maksāt, kā rezultātā izsoles jāatzīst par nenotikušām ar no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.
Lai maksimāli samazinātu personu negodprātīgu vai prettiesisku rīcību minētajās nekustamā īpašuma izsolēs, to norisi Tieslietu ministrija plāno noteikt elektroniskā formā, tādējādi samazinot visus tos riskus, kas saistīti un izriet no izsoles dalībnieku savstarpējās saskarsmes.
Ar šiem grozījumiem Civilprocesa likumā noteiks, ka elektronisko izsoļu nodrošināšanai tiks izveidots Elektronisko izsoļu portāls, kurā tiks nodrošināta izsoles sludinājumu izvietošana, izsoles dalībnieku reģistrācija, informācijas par reģistrētajiem izsoles dalībniekiem uzkrāšana, reģistrēto izsoles dalībnieku autorizācija dalībai izsludinātā izsolē, kā arī tehnoloģiskie rīki solījumu izdarīšanai un reģistrēšanai, izsoles rezultātu apstrādei, izsoles akta sagatavošanai un tā iesniegšanai apstiprināšanai tiesā.
Vienlaikus līdz ar izsoļu ieviešanu elektroniskā formā iecerēts būtiski mainīt līdzšinējo solīšanas procesu. Atšķirībā no šobrīd noteiktās kārtības, atbilstoši kurai izsoles norisei tiek noteikts konkrēts brīdis, grozījumi paredzēs, ka elektroniskā formā organizēta izsole noris 30 dienas. Proti, izsole sākas dienā, kad nekustamā īpašuma izsoles sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un Elektronisko izsoļu portālā, un noslēdzas trīsdesmitajā dienā pulksten 10, bet, ja tā iekrīt brīvdienā vai svētku dienā – nākamajā darba dienā pulksten 10. Autorizētajiem izsoļu dalībniekiem būs atļauts izdarīt solījumus visas izsoles norises laikā.
Elektroniskas izsoles spriedumu izpildes procesā plānots ieviest no 2015. gada 1. jūlija, bet maksātnespējas procesā – no 2016. gada 1. janvāra. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.
Ar grozījumiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
