Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 3.martā, pauda konceptuālu atbalstu pārejai uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā. Deputāti arī iepazinās ar ieceri digitalizēt lietu izmeklēšanas un tiesvedības procesu, tieslietu un iekšlietu nozarē ieviešot tā dēvēto e-lietas projektu.
„Pāreja uz digitālu dokumentu izveidi un apriti viennozīmīgi ir revolucionārs solis, kas modernizētu un paātrinātu tiesībsargājošo iestāžu darbu un ļautu ietaupīt daudz resursu. Deputāti pauda konceptuālu atbalstu plānotajai pārejai un ir gatavi strādāt arī pie nepieciešamajām likumu izmaiņām, lai koncepcijā paustos mērķus iedzīvinātu praksē,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Kā deputātiem sēdē uzsvēra tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, pāreja uz elektronisku dokumentu sastādīšanu un apriti ļautu ievērojami samazināt tiesu noslodzi un paātrināt lietu izskatīšanu. Šāda projekta izmaksas lēšamas ap 70 miljoniem eiro, ko plānots piesaistīt no Eiropas fondu līdzekļiem. Taču finansējums patlaban nav garantēts, un projekts konkurē ar citām e-vides pilnveidošanas iniciatīvām.
Patlaban izmeklēšanas un tiesu lietvedība notiek papīra formā. Viena krimināllieta vidēji sastāv no četriem sējumiem, un tajā ir vidēji 1000 dažādu dokumentu. Ņemot vērā, ka gadā tiek uzsākti ap 50 tūkstošiem kriminālprocesu, papīra dokumentu apjoms ir ļoti liels un nepārskatāms, deputātiem skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāvji. Kriminālprocesa laikā materiālus nepieciešams vairākkārt kopēt, bet lietu glabāšanai iestādēs nepieciešanas papildu telpas. Turklāt līdztekus dokumentu apritei papīra formā virkne datu ir jāievada informācijas sistēmās arī elektroniski.
Atbalstot izmeklēšanas un tiesvedības digitalizāciju, G.Bērziņš vienlaikus norāda, ka reforma prasīs vairākus gadus un jau šodienas sēdē iezīmējusies vairāki potenciālie riski, kas jāņem vērā pie projekta ieviešanas.
Vairāki deputāti vērsa uzmanību uz elektroniskās autentifikācijas problēmām, paužot, ka nebūtu tālredzīgi sasaistīt šo projektu ar pašreizējo e-parakstu, ko iedzīvotāji nepieņem un kas smagnējās lietošanas dēļ apgrūtinātu darbu arī tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem.
Izaicinājums ir arī tas, ka šādā projektā būtu iesaistītas daudzas iestādes, kuru sadarbībai nepieciešama laba koordinācija. Tāpat jāpanāk, lai savstarpēji tehniski „saprotas” arī visas informācijas sistēmas un datubāzes.
Tāpat sēdē izskanēja, ka jāņem vērā arī cilvēciskais faktors, piemēram, iemaņu trūkums darbam elektroniskajā vidē un nespēja vai nevēlēšanās pielāgoties jaunajai sistēmai.