Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 11.martā lietā par atbildētājas tiesībām izmantot parādnieka kontā esošus naudas līdzekļus nodrošinātās saistības atmaksai nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus.
Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai piecus jautājumus, kuru būtība ir noskaidrot direktīvas 2002/47/EK mērķi un tvērumu. Eiropas Savienības tiesas sniegtā direktīvas interpretācija kalpos par pamatu izvērtēšanai, vai Latvijas likums, kurš pieņemts šīs direktīvas ieviešanas nolūkos, nav pārsniedzis direktīvas ieviešanas robežas, un, ja ir, tad vai šāda pārsniegšana bija pieļaujama. Augstākā tiesa apturēja lietā tiesvedību, līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
AT Civillietu departaments 25.februārī tiesas sēdē paplašinātā sastāvā uzklausīja lietas dalībnieku – SIA „Izdevniecība STILUS” tiesību pārņēmēja SIA “Private Equity Insurance Group” un AS „Swedbank” pārstāvju viedokli par iespēju uzdot lietā prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Tiesa lūdza lietas dalībniekiem sniegt savu viedokli, jo, skatot lietu rakstveida procesā, Civillietu departaments konstatēja iespējamu piemērojamās Finanšu nodrošinājuma likuma normas neatbilstību Satversmei. Tā kā minētā likuma norma ir ieviesta, transponējot ES direktīvu, tiesas ieskatā apsverama bija arī prejudiciāla jautājuma uzdošana Eiropas Savienības tiesai. Šā iemesla dēļ lieta no rakstveida procesa tika nodota izskatīšanai mutvārdu procesā.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē pauda viedokli, ka nebūtu nepieciešams uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus vai vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, jo strīdu var izšķirt, interpretējot piemērojamās tiesību normas, ko var izdarīt Latvijas tiesa. Atbildētājas pārstāvis savukārt norādīja, ka, jautājums esot nozīmīgs un, pastāvot šaubām, tiesai būtu jāvēršas Eiropas Savienības Tiesā.
Lietā ir strīds par bankas tiesībām izmantot parādnieka kontā esošos naudas līdzekļus kā finanšu ķīlu, lai segtu parādnieka saistības pret banku. Ar piemērojamām Finanšu nodrošinājuma likuma normām radīta situācija, kurā finanšu ķīlai tiek piešķirta prioritāte pret citiem ķīlu veidiem un Maksātnespējas likuma noteikumiem. Tas nozīmē, ka finanšu ķīla, par kuras esamību nav publiski pieejamu ziņu, faktiski iegūst prioritāti pār reģistrētu ķīlu, uz kuru attiecas publiskās ticamības princips (piemēram, hipotēku vai komercķīlu). Turklāt banka iegūst priekšroku uz parāda segšanu iepretim visiem pārējiem maksātnespējīgā parādnieka kreditoriem.
Prasību iesniedza SIA „Izdevniecība STILUS”, prasot piedzīt no AS „Swedbank” naudas līdzekļus, kuri tikuši ieturēti minētajā kārtībā. Pirmās instances un apelācijas instances tiesas prasību ir noraidījušas.
