Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) aprīļa sākumā nolēma, ka biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegtais likumprojekts "Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību" nav pilnībā izstrādāts, un tāpēc nevar tikt reģistrēts parakstu vākšanai.
Likumprojekta pamattekstā ir tikai viens pants, ar kuru rosināts noteikt, ka "Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki ir personīgi materiāli atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kā sekas lēmumiem, kurus pieņēmušas, parakstījušas vai vizējušas šīs amatpersonas". Vienlaikus likumprojekts paredz, ka likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā.
No likumprojekta teksta nav saprotams, par kādiem lēmumiem, kuri rada zaudējumus, amatpersonas jāsauc pie atbildības, kā arī nav paskaidrots termins "zaudējumi" - vai amatpersonu atbildībai jābūt par zaudējumiem, kas radušies valstij, vai arī jebkurai citai personai. Likumprojektā nav noteikta arī likuma piemērošanas procedūra. Nav skaidrs, kurām personām un kāda procesa ietvaros ir tiesības prasīt "personīgās materiālās atbildības" īstenošanu.
Tādējādi CVK ieskatā likumprojekts neatbilst tiesiskās noteiktības principam - tas ir deklaratīvs un nenosaka procedūru zaudējumu konstatēšanai un likumprojekta regulējuma izpildei. Ja likumprojekts stātos spēkā, to nebūtu iespējams piemērot.
Turklāt attiecībā uz vienu likumprojektā minēto amatpersonu grupu - Saeimas deputātiem - likumprojekts ir pretrunā Satversmes 28.pantam, kas paredz, ka "Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā".
Jāuzsver, ka atbilstoši Satversmei un likumam "Par tautas nobalsošanu, likuma ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" šādā kārtībā iesniegtu vēlētāju likumprojektu nav iespējams grozīt. Ja Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu groza pēc satura, tas jānodod tautas nobalsošanai. Savukārt, ja tautas nobalsošanas rezultāts ir pozitīvs, likumprojektam jāstājas spēkā vēlētāju iesniegtajā redakcijā.
CVK pieņemto lēmumu likumprojekta iesniedzēji var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā.
Par likumprojektu savu viedokli CVK bija sniedzis arī Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. Ar saņemtajiem atzinumiem iespējams iepazīties www.cvk.lv sadaļā "Vēlētāju likumdošanas iniciatīvas/Aktuālās iniciatīvas".
