Lai veidotu vienotu izpratni par lietas iztiesāšanas ietvariem un apjomu administratīvā pārkāpuma procesā, Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce 5. novembrī pieņēma lēmumu, kurā skaidrota Administratīvās atbildības likuma normu piemērošana.
Administratīvās atbildības likuma 178. panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Savukārt šā likuma 189. panta pirmās daļas ceturtajā punktā paredzēts, ka tiesnesis atsakās pieņemt sūdzību, ja iesniedzējs nav ievērojis noteikto pārsūdzēšanas kārtību.
Augstākajā tiesā bija saņemta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vēstule par situāciju, kurā divas apgabaltiesas, pastāvot salīdzināmiem faktiskajiem apstākļiem, minētās likuma normas interpretējušas atšķirīgi, kas novedis pie pretējiem tiesas secinājumiem un atšķirīga abu lietu iznākuma.
Kopsapulce uzsvēra, ka tas vien, ka persona sūdzībā tiesai izvirza prasījumus, kurus tā iepriekš nav izvirzījusi, pārsūdzot lēmumu augstākai amatpersonai iestādē, nevar būt pamats atteikt pieņemt tās sūdzību. Turklāt tiesa ir tiesīga pārsniegt sūdzībā vai protestā izteikto prasību ietvarus un apjomu arī tad, ja šaubas par personas vainu rodas tās pirmo reizi tiesā izteikto argumentu dēļ.
Lēmumā skaidrots, ka no Administratīvās atbildības likuma normu vārdiskā formulējuma neizriet prasība saglabāt identisku pārsūdzības apjomu abās procesa stadijās – proti, ka lēmuma spēkā stāšanās regulējums paredz tā daļēju spēkā stāšanos tikai īpaši noteiktā gadījumā, tādēļ nedod pamatu arī citos gadījumos secināt, ka sākotnējais pārsūdzības apjoms ierobežo personas iespēju sūdzībā tiesai izvirzīt citus prasījumus. Senatoru kopsapulce arī atgādina, ka pierādījumu vērtēšanā izšķiroša nozīme ir to saturam un nozīmei personas vainīguma konstatēšanā, nevis tikai tam, vai persona uz attiecīgajiem pierādījumiem vai to trūkumiem ir norādījusi sūdzībā. Īstenojot tiesas kompetenci pārsniegt sūdzības vai protesta robežas par labu personai, izšķiroša nozīme ir tam, vai tiesai rodas šaubas par personas vainu, nevis tam, kas ir šo šaubu avots.
Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces 05.11.2026. lēmums
Likuma “Par tiesu varu” 49.1 panta pirmā un otrā daļa paredz, ka Senāta departamenta senatoru kopsapulci sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs, lai apspriestu aktuālus interpretācijas jautājumus vienveidīgai tiesību normu piemērošanai.