2015.gada 11.maijā Satversmes tiesas 3.kolēģija ierosināja lietu „Par Rīgas domes 2013.gada 19.februāra saistošo noteikumu Nr.211 „Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā” 24.punkta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam”.
Apstrīdētā norma
Apstrīdētā norma noteic:
„Ja būvatļauju atceļ (anulē u.tml.), samaksāto nodevas [par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā] daļu neatmaksā, bet, pamatojoties uz būvniecības ieceres ierosinātāja iesniegumu, to ieskaita kā samaksāto nodevas daļu, saņemot citu būvatļauju jaunajam būvniecības procesam tajā pašā nekustamajā īpašumā.”
Augstāka juridiskā spēka norma
Satversmes 105.pants: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvā rajona tiesa, izskatot lietu, secināja, ka apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums atmaksāt samaksāto nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk – nodeva) neatbilst Satversmes 105.pantam, proti, tiesībām uz īpašumu. Izskatāmajā administratīvajā lietā komersants, saņemot būvatļauju dzīvojamās mājas būvēšanai, samaksāja nodevu vairāku tūkstošu latu apmērā. Neuzsākot būvniecību, komersants lūdza Rīgas domei atcelt viņam izsniegto būvatļauju. Taču, pamatojoties uz apstrīdēto normu, komersantam tika atteikts atmaksāt samaksāto nodevu.
Administratīvā rajona tiesa pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma ierobežo to personu tiesības uz īpašumu, kas iemaksājušas nodevas daļu un nav uzsākušas būvniecību. Apstrīdētā norma pieļauj iespēju, ka samaksātā nodevas daļa tiek ieskaitīta kā samaksātā nodevas daļa, ja persona (komersants) saņem citu būvatļauju jaunajam būvniecības procesam tajā pašā nekustamajā īpašumā. Taču tādējādi nodevas maksātājs tiekot spiests realizēt jebkādu citu būvniecības ieceri arī tad, ja tam būvniecības intereses nav. Turklāt apstrīdētā norma neļauj nodevas samaksu attiecināt uz būvniecību citā personai piederošajā nekustamajā īpašumā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Tāpat nodevas maksātājam neesot nekāda labuma no tā, ka samaksātā nodeva paliek pašvaldības budžetā. Līdz ar to apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot personas īpašuma tiesības.
Tiesas procedūra
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Rīgas domi līdz šāgada 13.jūlijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2015.gada 11.oktobris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
