Šodien, 26.maijā, Ministru kabinets akceptēja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas uzlabos noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzību, atbalstu un līdzdalību kriminālprocesā. Tā kā ar šiem grozījumiem tiks ieviesta direktīva, cietušie visā Eiropas Savienībā varēs paļauties uz vienotu minimālo garantiju līmeni, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī ir noticis noziedzīgs nodarījums.
Lai atvieglotu cietušā iesaistīšanu kriminālprocesā, likumprojekts paredz noteikt, ka cietušā iesniegums var tikt pieņemts arī mutvārdos. Grozījumi ir vērsti uz to, lai samazinātu dokumentu apjomu kriminālprocesā. Praksē, ja persona par notikušo noziedzīgo nodarījumu policiju informē mutiski, pēc viņa vārdiem tiek sastādīts iesniegums un tas pats tiek pārrakstīts cietušā pratināšanas protokolā, kas ir neracionāli.
Tāpat secināts, ka nepieciešams izveidot atsevišķu KPL pantu, kurā apkoptas visas cietušā pamattiesības kriminālprocesā. Tādējādi atvieglos ikvienas personas iespēju zināt savas tiesības.
Būtiski, ka grozījumi paredz noteikt, ka atsevišķu kategoriju cietušie uzskatāmi par īpaši aizsargājamiem. Lai identificētu cietušo ar īpašām vajadzībām, personas individuālajā izvērtēšanā, ņem vērā, piemēram, cietušā personīgās īpašības, noziedzīgā nodarījuma veidu un raksturu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus. Par īpaši aizsargājamu uzskatīs, piemēram, personu, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai no cilvēku tirdzniecības.
Īpaši aizsargājamam cietušajam tiek paredzēti pasākumi, lai novērstu atkārtotas vai sekundāras viktimizācijas jeb atkārtotas kļūšanas par cietušo iespējas. Piemēram, cietušā dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē var notikt, izmantojot tehniskos līdzekļus.
Tāpat, lai atvieglotu cietušo dalību kriminālprocesā, Kriminālprocesa likumu plāno papildināt ar jaunu pantu, kurā noteiktas cietušo pratināšanas īpatnības pirmstiesas kriminālprocesā, proti, ka pratināšanu veic piemērotās telpās, vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes, pratina pēc iespējas viena un tā pati persona, kā arī pratināšanu konkrētos gadījumos veic tā paša dzimuma izmeklēšanas veicējs.
Vienlaicīgi ar šiem grozījumiem, šodien tika akceptētas arī likuma izmaiņas Bērnu tiesību un aizsardzības likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā.
Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.
Ar grozījumiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.