Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ - European Network of Councils for the Judiciary) Ģenerālās asamblejas šīgada tēma bija par tieslietu sistēmu efektivitātes veicināšanu. Asamblejā, kas notika Hāgā 3.–5.jūnijā, piedalījās 22 asociācijas locekļi un 15 novērotāji. Latviju Eiropas Tieslietu padomju asociācijā pārstāvēja Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
ENCJ prezidents Džefrijs Voss (Geoffrey Vos) sniedza pārskatu par pēdējo ENCJ ziņojumu par tiesnešu un prokuroru neatkarību un atbildību. Ziņojumā ietverti Eiropas mēroga aptaujas rezultāti, kurā piedalījās gandrīz 6000 tiesneši no 22 Eiropas valstīm, tostarp Latvijas. Aptauja liecina, ka tiesneši novērtē savu neatkarību vidēji ar 8,8 ballēm (skalā no 1 līdz 10), bet tiesnešu neatkarību savā valstī kopumā – ar 7,9 ballēm.
Tomēr daži aptaujas rezultātu rādītāji izraisīja bažas. Lielai daļai tiesnešu nav pārliecības, ka valdība un mediji respektē viņu neatkarību. Tāpat daudzi tiesneši uzskata, ka viņu iecelšana amatā un karjeras virzība netiek īstenota, pamatojoties tikai uz viņu prasmēm un pieredzi. Pusē valstu vairāk nekā 30% tiesnešu uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā tiesnešu vidū notikusi kukuļdošana, vai arī nebija pārliecināti, ka tā nenotiek.
Objektīvās neatkarības rezultāti īpaši zemi bija attiecībā uz tiesu varas finansējumu un administrēšanu jeb pārvaldīšanu, parādot, ka daudzās valstīs tiesas joprojām ir finansiāli un administratīvi atkarīgas no valdības lēmumiem.
Vera Jurova (Vera Jourova), Eiropas tieslietu komisāre, runāja par izcilu sadarbību starp Eiropas Komisiju un Eiropas Tieslietu padomju asociāciju, īpaši attiecībā uz ziņojumu par tieslietu sistēmu efektivitāti (Justice Scoreboard) un tiesu varas strukturālās neatkarības jautājumiem.
Asambleja apsprieda dalībvalstu nosauktos 12 svarīgākos izaicinājumus tiesu varas neatkarībai un tiesas spriešanas efektivitātei. Asociācijas prezidents norādīja, ka turpmāk ENCJ veidos dialoga grupas, lai diskusijās risinātu ar tiesu varas neatkarību un atbildību saistītas problēmas, ar kurām sastopas Eiropas valstu Tieslietu padomes, kā arī noteiktu tieslietu sistēmu kvalitātes un efektīvu rādītājus. Tāpat tiks veidota projekta grupa, kas pētīs iespējas Tieslietu padomju pārvaldē un administrēšanā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus.
Ģenerālās asamblejas noslēgumā tika pieņemta Hāgas deklarācija par tieslietu sistēmu efektivitātes veicināšanu. Deklarācijā uzsvērts, ka saskaņā ar ENCJ četru gadu plānu asociācija iedrošināja dalībniekus un novērotājus stingrāk ievērot tās izstrādātos standartus, vadlīnijas un labākās prakses atzinumus, lai veicinātu savu tieslietu sistēmu efektivitāti.
Deklarācija nosaka:
1) neatkarīga un atbildīga tiesu vara ir būtiska kvalitatīvu, efektīvu un produktīvu tieslietu sistēmu sastāvdaļa un priekšnoteikums labai ES tieslietu telpas darbībai;
2) ENCJ sekmēs dialoga grupu un citu līdzekļu izmantošanu, lai asociācijas dalībnieki un novērotāji varētu vairot tiesas spriešanas kvalitāti, produktivitāti un efektivitāti savās valstīs;
3) ENCJ turpinās attīstīt un uzlabot tās standartus, vadlīnijas un labākās prakses atzinumus, un atrast veidus, kā nodrošināt, lai tās dalībnieki un novērotāji stingrāk tos ievēro, lai uzlabotu savas tieslietu sistēmas;
4) ENCJ centīsies noteikt elementus, kas veido tieslietu sistēmas kvalitāti, un rādītājus, pēc kuriem novērtēt tiesas spriešanas kvalitāti, ar mērķi uzlabot tos visās Eiropas Savienības kandidātvalstīs.
Ģenerālās asamblejas laikā Horvātijas un Ungārijas Tieslietu padomes tika ievēlētas par pilntiesīgiem ENCJ dalībniekiem, bet Albānijas Tieslietu padomei piešķirts novērotāja statuss. Latvija ir ENCJ biedrs kopš 2011.gada.
