Augstākās tiesas Civillietu departamentā, neskatoties uz jau 2014.gada 4.janvārī spēkā stājušajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, turpina ienākt lietas ar kasācijas sūdzībām no pārstāvjiem, kuriem likums neļauj būt par pārstāvjiem kasācijas instances tiesā. Līdz ar to šādas sūdzības netiek izskatītas. (Civilprocesa likuma 453.panta sestā daļas 2.punkts, 459.panta piektā daļa (redakcijā pēc 2015.gada 26.maija)).
Ņemot vērā, ka kasācijas sūdzības civillietās tiek iesniegtas apelācijas instances tiesā, Augstākā tiesa vērš arī apgabaltiesu uzmanību uz šo apstākli un aicina rīkoties atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam, proti, pirms kasācijas sūdzības pieņemšanas pārliecināties par pārstāvja tiesībām sūdzību iesniegt.
Civilprocesa likuma 82.panta sestajā un septītajā daļā ir noteikts, ka fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī ar advokāta starpniecību.
Augstākās tiesas Judikatūras datubāzē ir pieejams Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes lēmums lietā SKC-2034/2015, kurā atteikts ierosināt lietā kasācijas tiesvedību, jo kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota un kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atteikta atbilstoši Civilprocesa likuma 464.1panta pirmajai daļai, ja kasācijas sūdzību juridiskas personas vārdā nav parakstījusi tās amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai zvērināts advokāts (Civilprocesa likuma redakcijā līdz 2015.gada 26.maijam).
Civillietu departamenta lēmumu skatīt Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Judikatūra/ Judikatūras nolēmumu arhīvs/ Civillietu departaments/ 2015/ 09.02.2015.
