Augstākās tiesas Civillietu departaments 1.septembrī rīcības sēdē atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 3.septembra spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par KNAB rīkojuma par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu piedziņu un darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Tiesnešu kolēģija šādu lēmumu pieņēmusi, jo kasācijas sūdzībā minētie argumenti nerada šaubas par pārsūdzētā tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar departamenta rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums. Rīcības sēdes lēmums nav pārsūdzams.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 3.septembra spriedumu atzīts, ka atbildētājs, atbrīvojot prasītāju no amata, ir rīkojies atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma prasībām, attiecīgi, prasītāja prasība par KNAB priekšnieka 2012.gada 18.maija rīkojuma „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja R.Balakleiska disciplinārsodīšanu” atzīšanu par spēkā neesošu, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku 20185,50 eiro piedziņu un darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar tiesas spriedumu noraidīta. Apelācijas instances tiesas spriedumā norādīts, ka atbildētājs pamatoti, saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 25.panta pirmo daļu un otrās daļas 5.punktu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, prasītājam piemērojis disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata, kas ir samērīgs un atbilstošs prasītāja izdarītajam pārkāpumam.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2014.gada 24.martā prasību noraidīja.
