Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 22.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Kuldīgas novada domei, apstiprinot zemes ierīcības projektu, ar kuru paredzēts grozīt iekšējo robežu starp divu personu zemesgabaliem, bija jāpieaicina pieteicēja – kaimiņu zemesgabala īpašniece.
Augstākā tiesa atzina, ka pārsūdzētais pašvaldības lēmums nav nelabvēlīgi ietekmējis pieteicējas tiesisko situāciju un izbeidza tiesvedību lietā. AT spriedums nav pārsūdzams.
Kuldīgas novada dome apstiprināja zemes ierīcības projektu, ar kuru pārgrozīta iekšējā robeža starp divu citu personu zemesgabaliem, kuru īpašnieki bija ieinteresēti savstarpējā robežu pārkārtošanā. Zemes ierīcības projektā nebija risināts jautājums par piekļuvi minētajiem zemesgabaliem, norādot, ka jautājums par servitūtu tiek risināts tiesvedībā. Pieteicēja – kaimiņu zemesgabala īpašniece, ar kuru tiesā risinās civiltiesisks strīds par servitūta noteikšanu par labu minētajiem īpašumiem caur viņas zemesgabalu, - uzskatīja, ka zemes ierīcības projektu nevarēja apstiprināt, jo nav atrisinātas piekļuves iespējas īpašumiem.
Augstākā tiesa spriedumā atzinusi, ka pašvaldība nav pārkāpusi Zemes ierīcības likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto par ieinteresēto īpašnieku dalību zemes ierīcības projekta izstrādē, jo pieteicējas tiesības un tiesiskās intereses netiek aizskartas. Proti, zemes ierīcības projektā ietvertā norāde uz servitūta risināšanu tiesvedībā nekādā veidā nav saistoša tiesai, kura izskata attiecīgo civillietu. Pašvaldības atturēšanās izlemt jautājumu par piekļuvi īpašumiem var traucēt tikai tieši skarto zemesgabalu īpašnieku intereses vai arī pašvaldības intereses teritorijas plānošanas un zemes ierīcības jomā, nevis pieteicējas tiesības vai tiesiskās intereses. Ar šo pašvaldības lēmumu nav noteikts, ka piekļuve noteikti būs risināma tieši ar servitūta palīdzību, vēl jo vairāk – tieši caur pieteicējas īpašumu.
