Saeimas deputātam varēs uzlikt administratīvu sodu bez parlamenta piekrišanas. To paredz Satversmes grozījumi, kas ceturtdien, 29.oktobrī, Saeimā pieņemti pirmajā lasījumā.
Atbalstītie grozījumi paredz izslēgt no Satversmes 30.panta normu, ka Saeimas loceklim nevar uzlikt administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.
“Šis ir pirmais solis imunitātes pārskatīšanā amatpersonu administratīvajās lietās, un jau šobrīd ir uzsākta diskusija par imunitātes atcelšanu tiesnešiem un prokuroriem, kas visticamāk turpināsies Saeimā,” pauž par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Kā norāda likumprojekta autori, imunitātes mērķis ir nodrošināt parlamenta netraucētu funkcionēšanu un pasargāt deputātus no politiski motivētām apsūdzībām. Atsaucoties uz starpvalstu pretkorupcijas organizāciju GRECO, likumprojekta anotācijā norādīts, ka administratīvās imunitātes privilēģija ir pārāk plaša un bezjēdzīga šodienas Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā. Imunitāte būtu jānosaka pietiekami šauri un to nevajadzētu attiecināt uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, kuru sodīšana nevar būtiski ietekmēt parlamenta locekļa darbību.
Patlaban Satversme nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.
Līdztekus nepieciešams veikt arī attiecīgus grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tos plānots sagatavot Tiesu politikas apakškomisijā, norāda atbildīgās komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš.