Saeima ceturtdien, 29.oktobrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja rosinātos grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz komersantu noslēgtos īres līgumus par mājokļu izīrēšanu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā.
Iepriekš, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā apspriežot ierosinātos grozījumus, komisija tos atbalstīja, vienlaikus rosinot domāt par vienota īres reģistra izveidi.
“Šis jautājums ir jāskata plašāk, tāpēc ierosinājumu virzīsim tālāk, un tas varētu būt kā pirmais solis uz visa dzīvokļu īres tirgus sakārtošanu, neizceļot nevienu konkrētu grupu. Nav noslēpums, ka dzīvokļus bez īres līgumu slēgšanas, reģistrēšanas un nodokļu nomaksas izīrē arī fiziskas personas, kas vērtējams kā nereģistrēta saimnieciskā darbība. Tāpēc, ņemot vērā komisijā izskanējušos viedokļus, vienojāmies, ka nepieciešama konceptuāla diskusija par vienota reģistra izveidi un par to, kāda loma šajā jomā būtu nodokļu administrācijai, zemesgrāmatai, pašvaldībām,” komisijas sēdē pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
Rosinātās izmaiņas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz komersanta noslēgtos līgumus par dzīvokļu izīrēšanu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), norādot dzīvokļa kadastra apzīmējumu. Lai komersantam varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa samazināto likmi, grozījumu iniciatori piedāvā, ka VID nodod pašvaldībai informāciju par EDS sistēmā reģistrētajiem īres līgumiem, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – datus par personas vienīgo vai papildus deklarēto adresi.
Patlaban samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi pašvaldība piemēro komersantam, ja tas izīrējis dzīvojamo platību un īres līgums nostiprināts zemesgrāmatā. Šāda kārtība saistīta ar nepieciešamo formalitāšu kārtošanu, kas rada finansiālu un administratīvu slogu privātpersonām, teikts likumprojekta anotācijā.
VID pārstāvji deputātus iepriekš informēja, ka šādas sistēmas izveidei, kas nodrošinātu automātisku datu apmaiņu starp nodokļu administrāciju un pašvaldībām, būtu nepieciešams turpat 200 tūkstošus eiro liels finansējums. Tāpat VID uzsvēra, ka EDS ir sistēma, ar kuras palīdzību nodokļu maksātāji komunicē ar nodokļu administrāciju, un to nevar pārvērst, piemēram, par īres līgumu reģistru.
“Ideja par informācijas automātisku apmaiņu pēc būtības ir atbalstāma, bet ir šaubas, vai EDS būtu īstā vieta, kur reģistrēt īres līgumus. Turpināsim strādāt un meklēsim risinājumus,” pauda komisijas priekšsēdētājs.