Fizisko personu identifikācijas prasības elektronisko pakalpojumu saņemšanai noteiktas vienā tiesiskā regulējumā. To paredz ceturtdien, 5.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums.
Likums nosaka personas identifikācijas procesu elektroniskajā vidē, kurš būtu pielīdzināms personas identitātes pārbaudei klātienē attiecībā uz konkrēto pakalpojumu.
Līdz šim e-pakalpojumu saņemšanas procedūra bija sarežģīta un radīja nesamērīgu slogu elektronisko pakalpojumu sniedzējam un nereti būtisku administratīvo slogu arī potenciālajam pakalpojumu saņēmējam, iepriekš norādījuši likumprojekta izstrādātāji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Tāpat, lai nodrošinātu lietotājiem piekļuvi elektroniskajiem pakalpojumiem, līdz šim tika izmantotas dažādas lietotāju identifikācijas metodes.
Jaunais likums nosaka vienotas drošības prasības personas identitātes apliecināšanai, kuras izpildot elektroniskajā vidē tiktu nodrošināts analogs personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē.
Tāpat jaunais regulējums paredz noteikt gan e-pakalpojuma sniedzēja, gan saņēmēju pienākumus un atbildību, kā arī kārtību elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzēja reģistrācijai.
Šāds likums nepieciešams, lai ikviena persona vienkāršā veidā varētu saņemt e-pakalpojumus gan no valsts pārvaldes, gan privātā sektora, iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. “Līdz ar to samazināsies birokrātiskais slogs gan valsts pārvaldei, gan uzņēmējiem, kā arī uzlabosies elektronisko pakalpojumu pieejamība valstī kopumā.”
