Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.janvārī apturēja tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc SIA „Veloserviss” pieteikuma atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu.
Uzdodot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, Augstākā tiesa vēlas noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas „b” apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat būtu noskaidrojams, kāda tiesiska nozīme būtu piešķirama OLAF un Eiropas Komisijas attiecīgajā lēmumā izdarītajam faktu un tiesību vērtējumam nacionālā tiesvedības procesā, kurā faktiskā situācija ir tikai daļēji salīdzināma. Lietā ir apturēta tiesvedība, līdz stāsies spēkā spriedums Eiropas Savienības Tiesā.
Pieteicēja SIA „Veloserviss” importēja Eiropas Savienībā izlaišanai brīvam apgrozījumam velosipēdus no Kambodžas uzņēmuma Atlantic Cycle Co.Ltd. Pamatojoties uz Kambodžas eksportētājam izsniegto preces izcelsmes A sertifikātu, pieteicēja nemaksāja muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica muitas auditu par laiku, kurā bija ievesti arī strīdus velosipēdi, un neatbilstības saistībā ar tiem nekonstatēja. Pieteicēja audita rezultātā pieņemto lēmumu izpildīja.
Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF) 2009.gada jūnijā veiktajā izmeklēšanā atklāja, ka Kambodžas uzņēmumam 2007.gada 16.februārī izsniegtais preču izcelsmes A sertifikāts ir nepatiess. Šo informāciju Valsts ieņēmumu dienests saņēma 2010.gada 15.februārī.
Ievērojot atklātos apstākļus, VID veica pieteicējas noformētā vienotā administratīvā dokumenta atkārtotu auditu. Vadoties no OLAF ziņojumā sniegtās informācijas, dienests atzina, ka gatavai precei ir piemērojama ievedmuitas tarifa līgtā likme – 14% apmērā no preču muitas vērtības. VID uzlika pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu, pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu.
