Zinātnes atziņās balstīti likumu komentāri ir tiesneša ikdienas darba instruments, kas, lai arī no viscietākā tērauda gatavots, tomēr ik pēc laika prasa „uzasināšanu” ar jauniem vērtējumiem – tā Civilprocesa likumu komentāru I daļas papildinātā izdevuma atvēršanā sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Grāmatas atvēršana notika 18.februārī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, jo, kā atzīmēja fakultātes dekāne Anita Rodiņa, tas ir skaists akadēmisks notikums, augstākais zinātniskais sasniegums.
Civilprocesa likuma komentāru I daļas otro, papildināto izdevumu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa Kalvja Torgāna vadībā sagatavojis pieredzējis autoru kolektīvs – Gunārs Aigars, Gunvaldis Davidovičs, Daina Ose, Martins Osis. Grāmatas juridiskā redaktore Signe Terihova.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs pauda gandarījumu, ka gan zinātniskais redaktors profesors Torgāns, gan bijušais Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs, tagad konsultants Gunārs Aigars, gan bijušais tiesneša palīgs Gunvaldis Davidovičs savas atziņas veidojuši arī darba pieredzē Augstākajā tiesā.
Civilprocesa likuma 1.–28.nodaļas komentāri atsevišķā grāmatā pirmo reizi tika izdoti 2011.gadā un izpelnījās ļoti plašu lasītāju interesi. Pēc šīs grāmatas izdošanas Civilprocesa likumā izdarīti grozījumi ar 24 likumiem.
Kā norāda grāmatas izdevēji Tiesu namu aģentūra – daudzie grozījumi pieņemti ar mērķi pilnveidot civiltiesisko strīdu izskatīšanas kārtību, to lielākā daļa atzīstama par būtiskiem. Laikā līdz 2015.gada beigām arī Satversmes tiesa vairākās lietās ir vērtējusi Civilprocesa likuma normu, tostarp šajā komentāru daļā ietverto normu, atbilstību Satversmei. Tāpat 5 gadu laikā attīstījusies civilprocesuālo tiesību normu piemērošanas prakse, arī tiesību zinātne devusi būtisku pienesumu gan Satversmes un citu likumu normu piemērošanai, gan starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību normu satura izpratnes veicināšanā. Bija svarīgi visas šīs pārmaiņas atspoguļot jaunā izdevumā un sagatavot jaunu komentāru izdevumu.
Novērtējot likuma komentāru nozīmi, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izteica cerību, ka tie sekmēs arī vienveidīgas tiesu prakses veidošanu, un līdz ar to – lietu pārsūdzības samazināšanos.