Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 19.februārī izskatīja apsūdzētā Ziedoņa Strazda un viņa aizstāvju kasācijas sūdzības par Zemgales apgabaltiesas spriedumu.
Augstākā tiesa nolēma atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim), proti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī daļā par viņam noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un lietu šajā daļā nosūtīt jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Pārējā daļā, proti, daļā ar kuru Z. Strazds atzīts par vainīgu krāpšanā (Krimināllikuma 177.pants) un dienesta viltojumā (Krimināllikuma 327.pants), spriedums atstāts negrozīts. Augstākā tiesa negrozīja Z.Strazdam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.
Daļēji atceļot Zemgales apgabaltiesas spriedumu, Augstākā tiesa norādījusi, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi Z.Strazdam celto apsūdzību pēc Krimināllikuma 318.panta saistībā ar 2012.gada 13.decembra grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī un tādējādi pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 2.punktā norādīto likuma pārkāpumu, tas ir, nepareizi piemērojusi Krimināllikuma Sevišķās daļas normas.
Savukārt daļā, kurā spriedums atstāts negrozīts, Augstākā tiesa atzinusi par pamatotiem apelācijas instances tiesas izdarītos secinājumus. AT norādījusi, ka apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un, pamatojoties uz šiem pierādījumiem, konstatējusi apsūdzētā darbībās visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā un 327.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmes. Augstākā tiesa atzinusi par nepamatotiem vairākus kasācijas sūdzībās paustos apgalvojumus.
Lietā ir tālākminētie apstākļi:
Saskaņā ar tiesas spriedumos atzīto apsūdzētais, būdams tiesas priekšsēdētājs, mantkārīgā nolūkā fiktīvi noformēja darbā vairākus darbiniekus, un ilgstošā laika periodā (no 1995.gada līdz 2012.gadam) šiem darbiniekiem aprēķināto un izmaksāto samaksu par darbu piesavinājās sev.
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu Z.Strazdam galīgais sods noteikts nosacīta brīvības atņemšana uz četriem gadiem ar daļēju mantas konfiskāciju.
Ar Zemgales apgabaltiesas spriedumu apsūdzētajam galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 3 gadiem un 11 mēnešiem ar daļēju mantas konfiskāciju.
