Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 23.februāra rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināts biedrības „Mežaparka Attīstības biedrības” pieteikums par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izvest būvgružus no Rīgas domei piederošās teritorijas iepretim Ezermalas ielai 20B un atjaunot Ķīšezera krasta līniju, kāda tā bija pirms prettiesiskās būvgružu izbēršanas.
Augstākā tiesa lēmumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka konkrētajā gadījumā neatkarīgi no tā, ka Ķīšezers ir valsts īpašums, tajā mākslīgi izveidotā būvgružu „sala” ir jāizved no Ķīšezera tieši Rīgas pilsētas pašvaldībai.
Lietā nav strīda par to, ka Ķīšezers ir valsts īpašums. Tomēr no minētā fakta neizriet automātisks secinājums, ka pašvaldībai nav pienākums izvest būvgružus no valsts īpašumā esoša ezera, tā kā būvgružu izvešanas pienākums konkrētajā gadījumā nav saistāms ar to, kam pieder ezers, bet gan, kā to pareizi secinājusi apgabaltiesa, ar pašvaldības kā ezeram piegulošā zemes gabala īpašnieces pienākumu uz sava zemes gabala esošo būvgružu aizvākšanā. Tā kā iepriekš pašvaldības veiktā būvgružu aizvākšana, pārvietojot tos nevis tam paredzētā atkritumu apsaimniekošanas vietā, bet ezerā, nav bijusi atbilstoša Atkritumu apsaimniekošanas likumam, tad būvgružu atrašanās ezerā un secīga to aizvākšana no turienes izceļas no prettiesiskas pašvaldības rīcības saistībā ar atkritumiem, un nav saistāma ar ezera juridisko piederību. Valstij kā ezera īpašniecei konkrētajā gadījumā nav jānes trešo personu ezeram taisītie izdevumi.
