Ievērojot to, ka Ministru prezidents ar rīkojumu Nr.48 2016.gada 26.februārī izveidoja darba grupu, lai izstrādātu jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojektu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicinās diskutēt par operatīvo darbību pasākumu veicēju un izmeklētāju tiesībām apvienoties arodbiedrībās.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta trešo daļu KNAB ir operatīvās darbības subjekts.
Izvērtējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās prasības KNAB amatpersonām un darbiniekiem, un, salīdzinot tās ar Valsts drošības iestāžu likuma 18.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, secināms, ka attiecībā uz KNAB amatpersonām un darbiniekiem pēc būtības tiek attiecināti tikpat stingri ierobežojumi kā uz valsts drošības iestādēs dienošajiem un strādājošajiem.
Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 20.pantu valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts veikt politisko darbību, organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos, dibināt arodbiedrības un piedalīties to darbībā, kā arī, izmantojot dienesta stāvokli, izlemt jautājumus, kas saistīti ar pašas amatpersonas vai darbinieka vai to tuvu radinieku personiskajām interesēm.
KNAB ir valsts tiešās pārvaldes iestāde un tā darbība, tajā skaitā, institucionālās struktūras noteikšana, darba organizācija likumā noteikto funkciju izpildei, neapšaubāmi ir publisko tiesību sfēra, un kā to ir atzinusi gan Satversmes tiesa, gan arī Latvijas Republikas Saeima.
KNAB funkcijas daļēji sakrīt ar Drošības policijas funkcijām (skat. tabulu), un saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumā atzīto KNAB funkcijas neapšaubāmi ir tieši saistītas ar valstiskās drošības, neatkarības un demokrātijas aizsardzību, kas jāņem vērā, vērtējot citus ar KNAB amatpersonu nodarbinātību saistītus jautājumus un jautājumus par ierobežojumu un aizliegumu noteikšanu KNAB amatpersonām, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu.
Ievērojot to, ka KNAB veic kontroli attiecībā uz augstākajām valsts amatpersonām, nenosakot ierobežojumus, kas saistīti ar tiesībām apvienoties arodbiedrībās, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā tieši, pastāv risks, ka arodbiedrība var kavēt valsts darbību publisko tiesību jomā, kas šajā gadījumā ir KNAB funkcijas korupcijas apkarošanā, t.sk., Operatīvās darbības likuma 4.panta sestajā daļā noteiktā principa – “Operatīvās darbības subjektiem un to amatpersonām ir aizliegts tieši vai pastarpināti rīkoties politisko partiju, organizāciju un kustību vai personu interesēs, iesaistīties valsts varas un pārvaldes institūcijās, prokuratūras un tiesu iestādēs, kā arī sabiedrisko, politisko un reliģisko organizāciju darbībā, lai tās ietekmētu vai iespaidotu, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams noziedzīgu nodarījumu novēršanai vai atklāšanai” – ievērošanu.
KNAB uzskata, ka šādu ierobežojumu noteikšana ir leģitīma – tas izriet no tiesību normu sistēmas un juridiskajiem kritērijiem, kas jau šobrīd KNAB amatpersonām un valsts drošības iestāžu amatpersonām ir noteikti līdzīgi, kas ļauj uzskatīt, ka šīs amatpersonas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, t.sk. jautājumos par kriminālprocesuālo imunitāti, gan izdienas pensijas jautājumos, gan pielaides darbam ar valsts noslēpumu saņemšanas kārtības jautājumos u.c.
Ierobežojumiem, lai tos varētu uzskatīt par samērīgiem ir jābūt noteiktiem tikai tām KNAB amatpersonām, kuras veic operatīvās darbības pasākumus un speciālās izmeklēšanas darbības, izmantojot operatīvās darbības līdzekļus un metodes.
Ievērojot minēto, KNAB uzskata, ka par šiem jautājumiem jāturpina diskusijas un jānosaka ierobežojumi KNAB amatpersonām tādi paši kā Drošības policijas amatpersonām.
DP KNAB
+ + Operatīvās darbības subjekts
- + Tiesības apvienoties arodbiedrībās
+ + Izmeklēšanas iestāde
+ + Funkcijas korupcijas apkarošanā
+ + Kriminālprocesuālā imunitāte
+ + Pieeja valsts noslēpumam
+ - Valsts dienests
