Dzīvesvietu elektroniski varēs deklarēt tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā dzīvojamā ēkā. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 16.martā, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.
Saskaņā ar grozījumiem elektroniski vairs nevarēs deklarēt dzīvesvietu ēkās, kas reģistrētas kā nedzīvojamas, vai nereģistrētās ēkās, piemēram, saimniecības ēkā, mākslinieku darbnīcā. Šādos gadījumos personai, lai deklarētu dzīvesvietu, būs personīgi jāvēršas pašvaldībā un jāpierāda, ka dzīvo attiecīgajā īpašumā.
Likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas anotācijā norādījuši, ka dzīvesvietas deklarēšana klātienē pašvaldībā būs papildu administratīvais slogs tiem iedzīvotājiem, kuri noteiktajā kārtībā nav reģistrējuši savus īpašumus, kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē attiecīgie pierādījumi vai cita informācija.
Lai iedzīvotāji savu dzīvesvietu varētu deklarēt dzīvošanai piemērotā objektā, pašvaldībām jāizmanto Valsts adrešu reģistra un Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati. Ja persona vēlas deklarēties nereģistrētā dzīvojamā vai nedzīvojamā ēkā, tad pašvaldība vienlaikus ar dzīvesvietas deklarācijas reģistrēšanu saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu var uzsākt arī procedūru attiecīgās ēkas izmantošanas veida aktualizēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atbilstoši faktiskajam ēkas izmantošanas veidam.
Patlaban Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā ir ap 6500 adrešu, kuras ir plānotas, bet dabā neeksistē un nav piesaistītas nevienai ēkai vai zemes vienībai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Tāpat reģistrā ir ap 80 tūkstošiem adrešu, kas ir noteiktas zemes vienībām, bet nav noteiktas nevienai ēkai, liecina Iekšlietu ministrijas informācija.
Izmaiņas likumā arī rosinātas, lai noteiktu, kādos gadījumos pašvaldība vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde varēs atteikt reģistrēt deklarēto dzīvesvietu. To varēs darīt, ja personai nav tiesiska pamata dzīvot attiecīgajā nekustamajā īpašumā, persona, deklarējot dzīvesvietu, norādījusi nepatiesas ziņas, ja deklarācijā norādītā adrese nav reģistrēta un ja persona pašvaldībā nav pierādījusi, ka dzīvo reģistrētā nedzīvojamā vai nereģistrētā dzīvojamā mājā.
Ar grozījumiem arī tiks precizēta kārtība, kādā anulē ziņas par deklarēto un reģistrēto dzīvesvietu.
Ņemot vērā, ka izmaiņas likumā būs saistītas ar nepieciešamību pilnveidot valsts informācijas sistēmas, elektroniskos pakalpojumus un to sasaisti, jauno kārtību dzīvesvietas deklarēšanā plānots ieviest no 2019.gada 1.jūlija.
Par grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.