Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 31. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu atlīdzināti izdevumi par viņas bērnam Vācijas Federatīvās Republikas medicīnas iestādē sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
AT atzina, ka apgabaltiesa ir pareizi konstatējusi konkrētā veselības aprūpes pakalpojuma raksturu, proti, apelācijas instances tiesa pamatoti atzina, ka Vācijā veiktā veselības aprūpe nav bijusi akūta, bet gan plānveida un līdz ar to līdzekļu atmaksa nav iespējama.
Līdzekļu atmaksai Eiropas Padomes 1971. gada 14. jūnija regulas Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, 22. panta 1. punkta un Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” kontekstā izšķirošs ir veselības aprūpes pakalpojuma raksturs: akūts vai plānveida.
Pieteicēja vērsās Veselības norēķinu centrā un apstrīdēšanas stadijā Veselības ministrijā ar lūgumu no Latvijas valsts saņemt līdzekļu atmaksu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī pieteicējas bērnam veiktu veselības aprūpes pakalpojumu (operāciju). Veselības ministrija, kurā noslēdzās konkrētais administratīvais process iestādē, secināja, ka ārvalstī tika saņemts plānveida veselības aprūpes pakalpojums, līdz ar to līdzekļu atmaksa atbilstoši minētās regulas normai nav iespējama, tā kā pirms tam nav tikusi saņemta iepriekšēja atļauja (E112 veidlapa) šāda pakalpojuma veikšanai.
Tāpēc pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu atmaksāti iepriekš minētie līdzekļi. Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, uzskatot par pamatotu Veselības ministrijas nostāju.
