Vardarbība pret bērniem ir aizliegta ar likumu, un kopš 2013. gada smēķēšana bērna klātbūtnē uzskatāma par fizisku vardarbību. Tomēr gandrīz puse aptaujāto skolēnu atzīst, ka ir izjutuši vardarbību pret sevi, visbiežāk tā ir bijusi smēķēšana viņu klātbūtnē.
Likumā noteiktais aizliegums neveic preventīvo funkciju, valstī izveidotais tiesību aizsardzības mehānisms nav efektīvs un konstatējami trūkumi bērnu tiesību aizsardzības subjektu rīcībā. Tādēļ, pirms noteikt jaunus smēķēšanas ierobežojumus, valstij būtu jādara viss iespējamais, lai efektīvi nodrošinātu spēkā esošā tiesiskā regulējuma izpildi.
Kopš 2013. gada smēķēšana bērna klātbūtnē uzskatāma par fizisku vardarbību pret bērnu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 pantā par šo pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība. Tomēr 2015. gadā veiktais tiesībsarga pētījums rāda, ka vairāk nekā puse bērnu tiek pakļauti tabakas dūmu iedarbībai. Smēķēšanu bērna klātbūtnē kā vardarbību pret bērnu atpazīst 55% bērnu un 66% skolotāju un vecāku. Tas liecina, ka likumā noteiktais aizliegums neveic preventīvo funkciju. Tādēļ, pirms noteikt jaunus smēķēšanas ierobežojumus, valstij būtu jādara viss iespējamais, lai efektīvi nodrošinātu spēkā esošā tiesiskā regulējuma izpildi.
Gandrīz puse (47%) bērnu atzīst, ka ir izjutuši vardarbību pret sevi. Izplatītākās vardarbības pret bērnu formas ir: smēķēšana bērna klātbūtnē (59% ir bijuši šādā situācijā, 39% no tiem ir bijuši šādā situācijā katru nedēļu vai biežāk); pazemošana vai kliegšana uz bērnu (56%); draudēšana nodarīt bērnam fiziskas sāpes (46%); iepļaukāšana, iedunkāšana, grūšana, iesišana vai iekniebšana (37%), pēršana (33%).
Saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskiem un nacionāliem tiesību aktiem ikvienam bērnam ir tiesības tikt pasargātam no visu veidu vardarbības. Šīs tiesības ir absolūtas, tās nav pakļautas nekādiem ierobežojumiem un ir īstenojamas neatkarīgi no tā, kur bērns atrodas. Lai šīs tiesības īstenotu, valstī ir izstrādāts tiesību aizsardzības mehānisms, kurā katrai iesaistītajai personai – valstij, pašvaldībai, skolai, vecākiem un pašam bērnam – normatīvajos aktos ir noteikti pienākumi un atbildība par to nepildīšanu.
Normatīvajos aktos noteiktais bērnu tiesību aizsardzības standarts ir augsts, tomēr vardarbība pret bērniem joprojām ir plaši izplatīta. Tas liecina par trūkumiem normatīvo aktu piemērošanā. Nemazums piemēru liecina, ka valstī izveidotais tiesību aizsardzības mehānisms nav efektīvs un ir konstatējami trūkumi bērnu tiesību aizsardzības subjektu rīcībā.
Tiesībsargs ir lūdzis Ministru kabinetu, Saeimu un Valsts prezidentu pievērst pastiprinātu uzmanību vardarbības pret bērniem un bērnu savstarpējās vardarbības izskaušanai un nodrošināt tiesisku, efektīvu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu valsts pārvaldes darbu, jo valstij ir jādara viss iespējamais, lai efektīvi nodrošinātu spēkā esošā tiesiskā regulējuma izpildi.
Tiesībsarga pētījums par vardarbības izplatību pret bērniem Latvijā pieejams Tiesībsarga biroja mājaslapā sadaļā “Pētījumi”.