Saeimas Eiropas lietu komisija, veicot subsidiaritātes pārbaudi, konstatējusi šī principa pārkāpumu Eiropas Komisijas ierosinātajā direktīvā attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Komisijas deputāti nolēma nosūtīt Eiropas Komisijai pamatotu atzinumu, vēršot uzmanību, ka tā pirms šī priekšlikuma iesniegšanas nav veikusi vispusīgas konsultācijas, kā to prasa Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. protokols, un līdz ar to nav laikus noskaidrojusi, piemēram, sociālo partneru viedokļus. Eiropas lietu komisija atzinumā ietvers arī citus argumentus attiecībā uz direktīvas priekšlikumu.
“Ņemot vērā, ka līdzšinējais dialogs ar Eiropas Komisiju par šo jautājumu nav bijis pietiekami veiksmīgs, komisijā lēmām pievienoties virknei citu Eiropas Savienības dalībvalstu, uzsākot tā dēvēto dzeltenās kartītes procedūru, kā arī norādot uz nepilnībām šajā direktīvas projektā,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Grozījumu darba ņēmēju norīkošanas direktīvā mērķis ir novērst negodīgu konkurenci un sekmēt principu, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā būtu jāsaņem vienāds atalgojums. Priekšlikumā nav ņemta vērā Eiropas Savienības dalībvalstu atšķirīgā konkurētspēja un sociālekonomiskā situācija, tostarp atalgojuma un sociālo garantiju atšķirības, uzskata komisijas deputāti.
L. Čigāne jau iepriekš uzsvērusi, ka “Latvijā ir ievērojams skaits mazo un vidējo uzņēmumu, kuri ir inovatīvi un strādā ar jaunām tehnoloģijām un specifiskām metodēm. Šie uzņēmumi saskaras ar vajadzību norīkot darbiniekus darbam kādā citā dalībvalstī, turklāt nereti – tikai uz dažām dienām. Prasība uz šiem darbiniekiem komandējumu laikā attiecināt citas Eiropas Savienības valsts atalgojuma nosacījumus mazinātu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, jo nereti šie uzņēmumi ir uzņēmējdarbības uzsākšanas vai tehnoloģiju izmēģināšanas fāzē un to rīcībā nav tāda apmēra līdzekļu šādas prasības izpildei”.
Tāpat Eiropas lietu komisija uzskata, ka priekšlikums grozīt darba ņēmēju norīkošanas direktīvu ir pāragrs, jo šobrīd spēkā esošā direktīva vēl ir tikai ieviešanas stadijā.
Šī ir trešā reize, kad Saeimas Eiropas lietu komisija konstatē subsidiaritātes principa pārkāpumus Eiropas Savienības tiesību aktu projektos.