Lai pilnveidotu publisko iepirkumu kārtību, Saeima ceturtdien, 12.maijā, kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi maina nodokļu nomaksas pārbaudes kārtību lielajos iepirkumos, paredz izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem iepirkumu pretendentu izslēgšanas gadījumiem, kā arī pārņem šīs jomas Eiropas Savienības (ES) direktīvas būtiskākās prasības.
Nodokļu nomaksas pārbaude mainās lielajos iepirkumos, sākot no 42 000 eiro pakalpojumu un piegāžu un 170 000 eiro būvdarbu iepirkumos, paredzot, ka nodokļu parāds nevar būt lielāks par 150 eiro kandidātam pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Tādi paši noteikumi attiecas arī uz pretendentu iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanu. Līdz šim nodokļu nomaksas pārbaudes diena bija iepirkuma izsludināšanas diena.
Likumprojekta autori no Finanšu ministrijas skaidro, ka šāda kārtība būs labvēlīgāka par līdzšinējo, jo praksē ir bijušas problēmas ar to, ka piegādātājs ir samaksājis nodokļus, bet elektroniskajā iepirkumu sistēmā joprojām tiek uzrādīts nodokļu parāds. Tagad pretendents zinās nodokļu pārbaudes dienu un varēs laikus pārliecināties, ka tā maksājums ir pieņemts un nodokļu parāda nav, teikts likuma grozījumu anotācijā.
Likuma grozījumi maina sarakstu iepirkumiem, kuriem var piemērot atviegloto procedūru. Tas attieksies uz virkni pakalpojumiem, kuru līgumcena būs zemāka par 750 000 eiro.
Līdz ar izmaiņām ieviests būtisks jauninājums - piegādātāju uzticamības atjaunošana. Pretendentam tagad ir iespēja pierādīt pasūtītājam, ka viņš nav izslēdzams no iepirkuma, kā arī ir veicis pasākumus, lai atjaunotu savu uzticamību. Grozījumi autori skaidro, ka tas attieksies uz gadījumiem, kad pretendentam vai kandidātam iepriekš ir bijuši kādi pārkāpumi, par kuriem paredzēta izslēgšana no iepirkuma procedūras.
Lai samazinātu administratīvo slogu piegādātājiem, ieviesīs arī Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu. Tas kalpos kā sākotnējais pierādījums piegādātāja atbilstībai iepirkumā. Līdz ar to visus pieredzi un kvalifikāciju apliecinošos dokumentus pasūtītājs lūgs iesniegt vienīgi tam piegādātājam, kas būs atzīts par potenciālo uzvarētāju.
Likumā papildināta kandidātu un pretendentu atlases, piedāvājumu atbilstības pārbaude un izvēles kārtība. Turpmāk pasūtītājam jebkurā iepirkuma procedūras stadijā būs tiesības prasīt pretendentiem iesniegt visus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina tā atbilstību iepirkuma prasībām. Likuma grozījumos teikts, ka pasūtītājs nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas ir tā rīcībā vai kura pieejama publiskās datubāzēs.
Turpmāk pasūtītājs varēs izslēgt kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā arī par tādiem gadījumiem kā prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana, tirgošanās ar ietekmi, kā arī cilvēku tirdzniecība.
Tāpat papildināts interešu konflikta regulējums, paredzot, ka interešu konfliktā nedrīkst būt arī pasūtītāja darbinieks vai amatpersona, kas sagatavo iepirkuma dokumentāciju.
Likumprojekts nepieciešams, lai pārņemtu ES direktīvas par publisko iepirkumu būtiskākās prasības, likumprojekta autori norādījuši anotācijā.
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī ar tiem saistītie grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā stāsies spēkā šī gada 20. maijā.