Saeima ceturtdien, 2. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Muitas likumu. Jaunā likuma mērķis ir sistematizēt un padarīt skaidrāku muitas jomu regulējumu.
Jauns likums bija nepieciešams, jo līdzšinējais muitas jautājumu regulējums, kas ir spēkā kopš 2004. gada maija, ir novecojis, kā arī lietotājam ir apgrūtinoši izprast visu muitas jomu kopumā, turklāt uz šī likuma pamata ir izdoti vairāki desmiti Ministru kabineta noteikumu. Tāpat būtiski, ka šogad spēkā stāsies jaunais Kopienas Muitas kodekss, norādīts likumprojekta anotācijā.
Likumā iestrādātas aktuālās līdzšinējā likuma normas un veikti to precizējumi, kā arī pilnveidoti terminu un definīciju skaidrojumi. Atbilstoši aktuālajai situācijai paredzēts arī jauns regulējums, tostarp par muitas iestāžu rīcību ar precēm īpašos gadījumos, muitas nodokļa kavējuma naudas aprēķināšanu un iekasēšanu, kā arī gadījumiem, kad nodokļu administrācija pieņem lēmumu, lai personai netiktu nodarīts nelabojums kaitējums.
Jaunais likums paredz paplašināt muitas amatpersonu pilnvaras, paredzot tiesības muitas darbiniekiem muitas kontroles laikā veikt personas pārmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka tā pie sevis neslēpj muitošanai pakļautās vai aizliegtās preces vai nedeklarētu skaidru naudu, vai preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi. Līdz šim muitnieks attiecīgo personu varēja tikai aplūkot, nevis pārmeklēt.
Ar jauno muitas jomas regulējumu saistītus grozījumus Saeima šodien pieņēma arī Valsts ieņēmumu dienesta likumā, tādējādi sakārtojot jautājumus, kas skar muitas iestāžu un tās ierēdņu darbību. Noteikts, ka valdībai līdz šī gada oktobra beigām Saeimā jāiesniedz grozījumi Valsts civildienesta likumā, lai noteiktu, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kurai nav saglabājušās tāda administratīvā soda darbības sekas, kas viņam liedz ieņemt valsts amatpersonas statusu, piemēram, aizliegums ieņemt noteiktu amatu.
