Saeima ceturtdien, 15. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, kas paredz atvieglot pilsonības reģistrāciju ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi.
Grozītais likums dod iespēju mainīt tautības ierakstu uz “latvietis” vai “lībietis (līvs)” arī personai, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi. Līdz šim mainīt tautības ierakstu varēja persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss.
Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemnieki Latvijā nevar, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem. Neskatoties uz to, ka attiecībā uz šīm personām izpildās citi Pilsonības likuma nosacījumi, tautības ieraksta dēļ Latvijas pilsonību tās var iegūt, tikai nodzīvojot atbilstošu gadu skaitu un nokārtojot naturalizācijas procedūru, teikts likumprojekta anotācijā.
Personai, kura vēlas mainīt tautības ierakstu, likums jau patlaban nosaka pienākumu ar dokumentiem apliecināt latvisko izcelsmi un latviešu valodas zināšanas.
Saeima no likumprojekta šodien izslēdza otrajā lasījumā iekļauto normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis”. Šāda iespēja bija plānota Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai.