Otrdien, 18. oktobrī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Dienesta gaitas likums). Grozījumi veikti, lai nodrošinātu nepārprotamu skaidrību par dienesta pienākumu izpildes laiku un pārtraukumu piešķiršanu, nodrošinot precīzu dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti.
Saskaņā ar Dienesta gaitas likumu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura strādā vairāk nekā 6 stundas un ne vairāk kā 12 stundas dienā, piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita dienesta pienākuma izpildes laikā. Ņemot vērā katra konkrētā dienesta darba specifiku, iestādes vadītājs var aizliegt atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu minētā pārtraukuma laikā.
Šā gada jūnijā Augstākā tiesa atzina, ka pārtraukumam paredzētais laiks ir ieskaitāms dienesta pienākumu izpildes laikā, ja šajā laikā amatpersonām ir aizliegts atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu. Līdz ar to attiecīgais laiks uzskatāms par dienesta pienākumu izpildes laiku un ir uzskaitāms.
Arī atbilstoši ES tiesību aktiem, par pārtraukumu nav uzskatāms laiks, kad nodarbinātais nevar pamest savu darbavietu un ir gatavs nepieciešamības gadījumā pildīt aktīvos darba pienākumus.
Grozījumi Dienesta gaitas likumā paredz, ka dienesta pienākumu izpildes laiks ir laiks, kad amatpersona pilda dienesta pienākumus vai atrodas iestādes rīcībā. Savukārt pārtraukums tiek definēts, kā laika posms, kad amatpersona nepilda dienesta pienākumus un kuru var izmantot pēc saviem ieskatiem. Grozījumi arī paredz precizēt regulējumu attiecībā uz pārtraukumu piešķiršanu.
Vienlaikus ar grozījumiem Dienesta gaitas likumā MK atbalstīja arī grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Šie grozījumi paredz, ka amatpersonām varēs apmaksāt arī to virsstundu darbu, kas šobrīd var tikt kompensēts tikai ar līdzvērtīgu atpūtas laiku, ja virsstundu darba kompensēšana ar atpūtas laiku apdraudētu konkrētas Iekšlietu ministrijas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi.
Lēmumu par virsstundu darba apmaksu atpūtas laika piešķiršanas vietā varēs pieņemt iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Minētie grozījumi neskar to virsstundu darba apmaksu, kas šobrīd jau ir paredzēta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.