Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 25. oktobrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un atcelts Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas lēmums un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Augstākā tiesa, apmierinot Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas kasācijas sūdzību, spriedumā norādījusi, ka izskatāmajā lietā apgabaltiesas veiktajam pierādījumu novērtējumam trūkst vispusīguma, pilnīguma un objektivitātes. AT ieskatā, ja tiesa neguva pilnīgu pārliecību par pieteicēja klienta viedokli no lietā esošajiem dokumentiem (pretēji Disciplinārlietu komisijai, kurai pieteicēja klienta viedoklis šķita pausts pietiekami skaidri), tai bija iespēja to precizēt, piemēram, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 162. pantam, uzklausot personu liecinieka statusā tiesas sēdē.
Tāpat AT spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nepamatoti šauri apsvēra pārsūdzētajā lēmumā teikto par to, ka pieteicēja veiktās darbības nebija saskanīgas ar klienta interesēm, lai kriminālprocess tiktu pabeigts pēc iespējas ātrāk un pieteicēja aizstāvamajam rastos pēc iespējas mazāki izdevumi. Lai atzītu ētikas normu pārkāpumu, nav nepieciešams konstatēt faktiskās sekas, kuras izraisījusi advokāta neētiska rīcība.
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija piemēroja pieteicējam disciplinārsodu – rājiens. Disciplinārsods piemērots par advokātu ētikas normu pārkāpumiem, proti, pieteicēja sniegtā juridiskā palīdzība nav bijusi saskanīga ar klienta interesēm.
