Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 28. oktobrī daļēji atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un atceltajā daļā nodeva jaunai izskatīšanai lietu, kurā persona lūdz uzdot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) piešķirt izdienas pensiju kā bijušajai KNAB darbiniecei.
AT atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par izdienas pensijas piešķiršanu pieteicējai no 2011. gada 5. septembra. Kā spriedumā norādījusi Augstākā tiesa, apelācijas instances tiesai, izskatot lietu no jauna, ir jālemj, vai attiecībā uz pieteicēju ir piemērojama tiesību norma, kuru Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei, kā arī minētā tiesību norma jāinterpretē atbilstoši augstāka spēka tiesību normām, ievērojot Satversmes tiesas spriedumā sniegto interpretāciju. AT spriedums nav pārsūdzams.
Iepriekš AT lietā bija apturējusi tiesvedību, lai iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesā. Tā kā Satversmes tiesa ar 2016. gada 3. oktobra lēmumu atteikusi ierosināt lietu šajā jautājumā, AT atjaunoja tiesvedību lietā.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā. Turpinot lietas izskatīšanu pēc Satversmes tiesas 2013. gada 8. novembra sprieduma, Administratīvā rajona tiesa ar 2014. gada 10. janvāra spriedumu pieteikumu apmierināja daļēji, proti, uzlika pienākumu aģentūrai piešķirt pieteicējai izdienas pensiju no 2013. gada 11. novembra. Tiesa ņēma vērā, ka tikai no Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās 2013. gada 11. novembrī Izdienas pensiju likuma 3. panta 3. punkts, ciktāl tas neparedz izdienas stāžā ieskaitīt dienestu Latvijas PSR Iekšlietu sistēmas iestādēs, uzskatāms par spēkā neesošu. Līdz ar to tiesa atzina, ka tiesības uz izdienas pensiju pieteicējai radās tikai no 2013. gada 11. novembra.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa ar 2015. gada 3. jūnija spriedumu pieteikumu daļēji apmierināja, uzliekot pienākumu aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu par izdienas pensijas piešķiršanu pieteicējai no 2013. gada 11. novembra un noraidot pieteikumu pārējā daļā. Apelācijas instances tiesa spriedumā atzina, ka tai nav tiesību noteikt citu brīdi, kad apstrīdētā norma zaudē spēku. Līdz ar to, lai arī pieteicēja attiecīgo stāžu bija uzkrājusi jau līdz dienai, kad viņa tika atbrīvota no amata birojā, pieteicējas dienesta laiks Latvijas PSR Iekšlietu sistēmas iestādēs par izdienas stāžu atzīstams tikai no 2013. gada 11. novembra.
