Saeima ceturtdien, 17. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz pilnveidot tiesisko regulējumu mājokļu jomā.
Ar grozījumiem plānots papildināt dzīvokļa īpašnieka pienākumus – ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus, piemēram, attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu.
Dzīvokļu īpašniekiem būs noteikts arī pienākums veikt naudas maksājumus uzkrājumu fondā dzīvojamās mājas uzlabošanai, kā arī mājas pārvaldniekam iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu, savukārt dzīvokļa atsavināšanas gadījumā informēt īpašuma ieguvēju par neizpildītajām saistībām.
Tāpat likumprojekts paredz pienākumu īpašniekam, kurš dzīvokli iegādājies izsolē, par dzīvokļa pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, un zemes nomas maksu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, norēķināties ar dienu, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu.
Paredzēts arī, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem būs nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu un jaunajam īpašniekam jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošs dokuments dzīvojamās mājas pārvaldniekam mājas lietas kārtošanai. Ar šādu risinājumu plānots novērst gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks.
Izmaiņas Dzīvokļa īpašuma likumā stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
