Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 12. decembrī noraidīja Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums un Valsts ieņēmumu dienestam uzlikts pienākums atmaksāt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli pieteicējai.
Augstākās tiesa spriedumā atzinusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pareizi noteikusi pieteicējas pastāvīgo dzīvesvietu Kosovā, jo ievērojusi gan pieteicējas darbību, deklarējot dzīvesvietu Kosovā, gan pārējos apstākļus – nodarbinātību, ģimenes izveidi u.c. AT spriedumā arī norādījusi, ka apstāklis, ka Kosovā pieteicējas gūtie ienākumi, iespējams, nebija apliekami ar nodokli, ir attiecīgās valsts kompetencē. Pat, ja tie būtu apliekami ar nodokli, tie kopumā neatrisinātu lietu pēc būtības tā, kā to vēlas Valsts ieņēmumu dienests, jo Kosovas Republikas jurisdikcija un nodokļu administrēšana tajā, ņemot vērā to, ka pieteicēja atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem nebija Latvijas nodokļu rezidente, tomēr nepakļaujas Latvijas nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem. Tādējādi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrā daļa nebūs tiesiskais pamats, lai apliktu nerezidenta ienākumu ar nodokli, kas gūts ārvalstīs, ja ārvalstī šis ienākums netiek aplikts ar nodokli.
Pieteicēja 2010.-2012. gadā bija nodarbināta un guva ienākumus Eiropas Savienības Likuma varas misijā Kosovā, par ko samaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā. Pēc laika pieteicēja vērsās Valsts ieņēmumu dienestā, lūdzot samaksāto nodokli atmaksāt. Dienests lūgumu noraidīja, norādot, ka pieteicēja nav uzskatāma par citas valsts, bet gan par Latvijas rezidentu, un ka nav pieļaujams tāds likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14. panta tulkojums, kura rezultātā persona netiktu uzskatīta par nevienas valsts rezidentu.
Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums tika apmierināts. Tiesa secināja, ka pieteicēja neatbilst nevienam no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrajā daļā paredzētajiem gadījumiem, kas nodokļu likumu izpratnē ļautu pieteicēju atzīt par Latvijas Republikas rezidentu, un pieteicēja strīdus periodā nav guvusi ienākumus Latvijā. Tādējādi pieteicējai nav pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā un šo pienākumu neietekmē nodokļa samaksas jautājumi citā valstī.