Saeima ceturtdien, 22. decembrī, otrajā lasījumā ka steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu par nedzīvojamu ēku vai inženiertehnisku būvi, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata, paredz noteikt apbūves tiesīgajam.
Likums grozīts, ņemot vērā Saeimā 2015.gadā pieņemtos Civillikuma grozījumus, kas likumu papildina ar jaunu nodaļu par apbūves tiesību, kas regulē personas tiesību uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves. Apbūves tiesības regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
Izskatot likumprojektu par tā virzību atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iebildumus pret likuma izmaiņām pauda Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve, norādot, ka šāda kārtība noslēgtā līguma termiņa beigās apbūves tiesīgajam varētu radīt iespēju nemaksāt nodokli, tādējādi radot nodokļa parādu, ko būtu neiespējami atgūt. Šo iebildumu ņemot vērā, atbildīgā komisija nolēma uzdot Ministru kabinetam, iesaistot Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, līdz nākamā gada 31. martam izstrādāt nepieciešamos risinājumus, lai izslēgtu ar nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma uzlikšanu apbūves tiesīgajam saistītos riskus, tai skaitā - iespējamo nodokļa nenomaksāšanas risku.
Iepriekš Budžeta komisija bija lēmusi, ka nekustamā īpašuma nodokli par ēkām, kas uzceltas uz apbūves tiesību pamata, maksā zemes īpašnieks. Taču, ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas viedokli, kas pamatots ar pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā par apbūves tiesību regulējuma ieviešanu, lai sakārtotu dalītā īpašuma jautājumu, komisija vienojās šo pienākumu noteikt apbūves tiesīgajam.
