Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs tieši trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17. janvārī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi regulējumā.
Izmaiņas paredz, ka turpmāk par biroja priekšnieka amata pretendentu varēs izvirzīt personu, kura ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu pieredzi, kā arī pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Patlaban likums prasa vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš šodien deputātus informēja, ka izmaiņas saistītas ar neveiksmīgo KNAB priekšnieka konkursu, pēc kura atlases komisija secināja, ka kandidātam nepieciešama pieredze vadošā amatā neatkarīgi no gadu skaita. Valsts pārvaldes vadītāju atlases pieredze 2016.gadā liecina, ka laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgām kandidāta vadības prasmēm.
Grozījumu KNAB biroja likumā trīs lasījumos vēl jāpieņem Saeimā.
