Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu otrdien, 24. janvārī, otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas ierobežo pašvaldību un valsts institūciju iespējas izdot informatīvos izdevumus kā masu medijus.
„Daudzas pašvaldības izdod informatīvos izdevumus, kas konkurē ar neatkarīgiem medijiem. Pašvaldību finansētie izdevumi kropļo mediju tirgu, nodarot būtisku kaitējumu reģionālajai presei. Svarīgi, lai mums būtu spēcīgi un neatkarīgi mediji, kas nodrošina sabiedrībai daudzpusīgu un pēc iespējas objektīvāku informāciju, tādēļ būtiski nodalīt pašvaldību informatīvos izdevumus no masu medijiem,” uzsver Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Komisijas atbalstītie grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteic, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes. Institūciju sabiedrības informēšanas pienākumu un kārtību nosaka citi normatīvie akti.
Pret grozījumiem iebilda Latvijas Pašvaldību savienība, uzsverot, ka tas ierobežo pašvaldību iespējas nepastarpināti informēt sabiedrību.
Savukārt priekšlikuma autori uzsvēra, ka grozījumi neiegrožo tiesības informēt sabiedrību, bet gan piedāvā skaidru dalījumu starp pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un preses izdevumiem. Atbalstu ierobežojumam pauda arī Latvijas Preses izdevēju asociācija un Latvijas Žurnālistu asociācija.
Ja izmaiņas stāsies spēkā, valsts un pašvaldības institūcijām līdz 2018. gada 1. janvārim būs jānodrošina, ka to darbības atbilst jaunajam regulējumam un jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums par iepriekš reģistrētā masu informācijas līdzekļa izslēgšanu vai attiecīgu izmaiņu veikšanu reģistrā.
Lai grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” stātos spēkā, tie divos lasījumos vēl jāizskata Saeimā.
