Saeima ceturtdien, 30. martā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības (ES) valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs – Eiropas izmeklēšanas rīkojumu. Ar likuma grozījumiem tiek pārņemtas attiecīgās ES direktīvas prasības.
Jaunā kārtība paplašinās ES dalībvalstu iespējas iegūt pierādījumus citas dalībvalsts teritorijā. Lai iegūtu jaunus vai jau esošus pierādījumus, būs jāaizpilda viens vienotas formas dokuments - Eiropas izmeklēšanas rīkojums. Līdz šim atsevišķu pierādījumu iegūšana bija iespējama divpakāpju sistēmā – sākotnēji lūdzot pierādījumu iesaldēšanu, bet pēc tam atsevišķā tiesiskās palīdzības lūgumā lūdzot šo pierādījumu nodošanu. Jaunā kārtība arī paātrinās iesniegto lūgumu izpildi, jo paredzēts noteikt konkrētus termiņus Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanai un izpildei.
Lai ieviestu jaunās procesuālās normas, Kriminālprocesa likums papildināts ar divām jaunām nodaļām – par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanas un izpildes kārtību, kā arī tā pieņemšanas un nodošanas izpildei kārtību.
Pirmstiesas procesā kompetentās iestādes Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanai un izpildei būs Ģenerālprokuratūra un Valsts policija (līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai). Savukārt pēc lietas nodošanas tiesai Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izskatīs un pārbaudīs Tieslietu ministrija, pārbaudot tā atzīšanas formālos kritērijus. Savukārt tiesa pārbaudīs un pieņems lēmumu par tā atzīšanas un izpildes iespējamību.
Patlaban ES valstu savstarpējo sadarbību un palīdzību krimināllietās regulē ievērojams skaits tiesību aktu, kas sadarbības mehānismu padara sarežģītu un sadrumstalotu, tādējādi apgrūtinot tā efektīvu un pilnvērtīgu izmantošanu, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.
Ar likuma grozījumiem pilnveidots un vienkāršots arī jaunatklātu apstākļu izmeklēšanas process, tostarp vairs nedalot to divos posmos prokuratūras līmenī.